Laikrakstam Diena atkal varētu mainīties īpašnieki
Laikrakstam Diena tuvākajā laikā atkal var mainīties īpašnieki, ko izskaidrot var gan ar uzņēmuma milzu zaudējumiem, gan Latvijas mediju vides pārkārtošanos pēc Saeimas vēlēšanām.
Pēc tam, kad zviedru izdevēji no Bonnier nolēma savas uzņēmuma a/s Diena akcijas pārdot Roulendu ģimenei no Lielbritānijas, grupas lielākais un nozīmīgākais aktīvs laikraksts Diena publiskajā telpā piedzīvoja virkni skaļu un skandalozu pārmaiņu. Vispirms to atstāja vadošais redakcionālais kodols, bet pēc tam ar dažu mēnešu intervālu notika mīklainas darbības uzņēmuma menedžmentā. Vienā no augusta pēcpusdienām Mūkusalas izdevniecības kompleksā iesoļoja ilggadējais Aināra Šlesera biznesa partneris Viesturs Koziols un paziņoja, ka viņš no Roulendu ģimenes ir iegādājies a/s Diena kontrolpaketi. Atlikušie 49 procenti palika jau minēto Roulendu pārziņā, taču tagad izdevniecībai pietuvināti avoti vēsta, ka arī tas jau tuvākajā laikā var mainīties. Pirmkārt, tāpēc, ka Diena kā biznesa projekts mediju vides pārmaiņu laikā piedzīvo vienu no saviem sliktākajiem gadiem – 2009. gada finanšu rezultāti bija ar 2,44 miljonu latu lielu mīnusa zīmi un šogad tiek lēsts vismaz tik pat liels kritums. Otrkārt, šobrīd Latvijā ir vairākas biznesa grupas, kas vēlas iegādāties mediju produktus, jo krīzes apstākļos tiem varētu būt pievilcīga cena, raksta NRA.LV.
Pirmie signāli par to vēstīja novembra sākumā, kad tika publiskots darījums, pēc kura laikraksts Telegraf, kas līdz tam piederēja karojošajiem Ventspils tranzītuzņēmējiem, nolēma savas daļas pārdot kompānijai, kam ir tieša saistība ar Lietuvas banku Bankas Snoras. Kā zināms, šo finanšu grupu kontrolē Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs, kas ir arī a/s Latvijas krājbanka īpašnieks. Zināms, ka Antonovs vēlas savā kontrolē iegūt arī vienu Latvijas dienas laikrakstu un kādu komerctelevīziju. Starp iespējamajiem pirkumiem tiek saukts laikraksts Diena, kas šajā rudenī izvērš masīvu tēla kampaņu. Biznesa eksperti nevairās norādīt, ka tieši tas esot vēstnesis Dienas iespējamajai pārdošanai, turklāt, Viestura Koziola līdzšinējā uzņēmējdarbība atbilstot šim scenārijam. Vai Diena turpmāk nonāks Krievijas biznesa kontrolē un būs atkarīga no tās – apstiprinājumu minētā Vladimira Antonova pārstāvji nesniedz. Neoficiāla informācija liecina, ka šajā pašā sakarā ar Antonova grupējumu kontaktus vēlas turpināt a/s Lauku avīze (izdod Latvijas Avīzi) īpašnieki no Ventbunkers, kam arī esot nodoms atbrīvoties no mediju uzņēmuma, kas neietilpst viņu biznesa segmentā.
Tajā pašā laikā SIA Mediju nams Valdes priekšsēdētājs Armands Puče apliecina, ka izdevniecība šobrīd apsverot Roulendu ģimenes priekšlikumu, pārdot tai piederošās a/s Diena akcijas (49 procenti). „Roulendu ģimenes pārstāvji ir izteikuši tādu vēlmi, mēs šobrīd to izvērtējam. Jāsaprot, ko Koziols darīs ar savu kontrolpaketi, jo līdz šim viņš nav pozicionējis savus ilgtermiņa plānus. Laikraksts Diena mūs neinteresē, jo tieši tas arī ģenerē šajā uzņēmumā lielākos zaudējumus. Bet tur ir citi aktīvi, kas, veidojot atbilstošas sinerģijas un vienotu stratēģiju, var būt pievilcīgi, interesanti un izdevīgi. Ar krievu naudu mēs netaisāmies cīnīties un nav jau arī jēgas – viņiem varētu interesēt tikai avīze Diena, lai pasvītrotu savu ietekmi sociāli politiskajā telpā. Taču vienu pašu Dienu ar tādiem zaudējumiem, kādi tie ir pašlaik, esošajam īpašniekam pārdot būs gandrīz neiespējami. Vēl jau ir jāsaprot, ka Dienas vērtība un reputācija pēc visiem publiskajiem skandāliem un darbinieku demaršiem, patiesībā ir mazinājusies, kas daudzus interesentus vai iespējamos investorus atbaida. Bet no Krievijas polittehnologu augstumiem raugoties, Dienas nonākšana Kremļa kontrolē, varētu būt racionāls lēmums,” sacīja Puče.
Autors: Uģis Spandegs / NRA.lv
