Kukuļošanas skandālā iejauktais “TIETO Latvia” piedalījies apjomīgos valsts iepirkumos

Baltkrievijā uz tiesas sola nonācis skandināvu kompānijas TIETO Latvijas filiāles darbinieks. Viņš maksājis kukuļus augstām amatpersonām, lai tās izvēlētos Latvijā bāzētā uzņēmuma pakalpojumus. Firma jebkādā veidā no sava bijušā darbinieka norobežojas un sola par notikušo veikt savu izmeklēšanu. Šis gan nav pirmais gadījums, kad lieli starptautiska mēroga uzņēmumi ar kukuļu palīdzību centušies iegūt izdevīgus līgumus ārzemēs, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Baltkrievijā nedarbojas klasiskie tirgus ekonomikas principi. Lielākos uzņēmumus un arī banku sistēmu rūpīgi uzrauga valsts. Tā pirms mēneša par darbu prezidenta Aleksandra Lukašenko kabinetā atskaitījās lielākās komercbankas Belarusbank vadītājs.

Ciešā politiskā uzraudzība tomēr nav palīdzējusi izvairīties no kāda skaļa starptautiska skandāla. 2016.gadā tika arestēta teju visa agrākā Baltkrievijas lielākās bankas BELARUSbank spice. Jau pratināšanu laikā visi atzinušies, ka pieņēmuši kukuļus.

Pagājušā gada septembrī uz tiesas sola sēdās pirmie apsūdzētie – bankas vadītaja vietnieks Genādijs Gospodarikovs un kāda departamenta vadītājs. Par 685 tūkstoš ASV dolāru kukuļa saņemšanu viņiem piesprieda 7 ar pus un deviņus gadus stingrā režīma kolonijā.

Oktobrī ar 8 gadiem cietumā notiesāja Belarusbank izpilddirektoru. Viņš bija saņēmis 94 tūkstoš ASV dolāru lielu kukuli. Tobrīd nebija skaidrs, kas ir kukuļa maksātājs un par ko aizliegtie maksājumi veikti.

Skaidrību ieviesa tiesa, kas sākusies šogad janvārī. Tajā tiesā vēl divus korpcijas skandāla dalībniekus. Viens no viņiem ir Latvijas pilsonis. Viņš strādājis IT kompānijā TIETO Latvija, kas ir liela Somijā bāzēta koncerna meitas firma. Tā izstrādā dažādas datorprogrammas, informācijas sistēmas, ko savā darbā izmanto bankas un uzņēmumi daudzviet pasaulē. Pirms gada Latvijas firma pat ieviesusi ātro maksājumu platformu bankām austrumāfrikas valstī Kenijā.

Uzņēmuma vadība 2010.gadā publiski izteicās, ka tā kaļ plānus par Krievijas tirgus iekarošanu. Tobrīd notika aktīvs bizness Baltkrievijā. Un tieši šajā laikā sākās notikumi, kas ir par pamatu uzsāktajam tiesvedības procesam Minskā.

Kā liecina tiesas materiāli, tiesājamie ir TIETO Latvija pārdošanas vadītājs Nikita Melņikovs. Otrs – Genādijs Zubarevs, kurš vadīja Baltkrievijas atvērto akciju sabiedrību “Banku apstrādes centrs” (ОАО “Банковский процессинговый центр”). Šo institūciju izveidojušas Baltkrievijas bankas. Tās uzdevums bija centralizēti uzraudzīt dažādus iepirkumus un darījumus, ko bankas slēdza. Zubarevs bija tas, kurš piekukuļoja komercbanku cilvēkus, lai tie iepirktu pakalpojumus, programmas un iekārtas no konkrētiem jau iepriekš sarunātiem uzņēmumiem.

Baltkrievijas tiesā prokurora publicētie materiāli atklāj kāda bija kukuļošanas shēma. Atvērtās akciju sabiedrības “Banku apstrādes centrs” vadītājs Zubarevs 2011.gadā ieradies Rīgā, kur viņu sagaidījis apsūdzētais TIETO Latvija darbinieks Meļņikovs. Kā pirms četrām dienām tiesā izteicās Zubarevs – no kompānijas TIETO Latvija viņš esot saņēmis piedāvājumu, no kura nespēja atteikties.

Baltkrievu baņķieris aizvests uz kādu komercbanku, kur uz viņa vārda noformēta ofšorkompānija Skotijā. “Uz papīra” ar šo firmu TIETO Latvija esot bijis noslēgts sadarbības līgums par konsultāciju saņemšanu. Tieto darbinieks Meļņikovs baltkrievu sadarbības partnerim epastā sūtījis dokumentus par it kā sniegtajiem pakalpojumiem. Zubarevs tos izdrukājis, parakstījis un personīgi atdevis Meļņikovam satiekoties Minskā vai arī Rīgā.

Šādi Zubarevs no TIETO darbinieka Meļņikova kukuļos saņēmis 2 miljonus 262 tūkstošus un 335 eiro. Kā liecina lietas materiāli – kukuļa apjoms sasniedzis ap 20% no visu darījumu apjoma. Zubarevs par kukuļos saņemto naudu nopircis jaunu Mercedes automašīnu un māju Ungārijā netālu no Balaton ezera.

TIETO Latvija agrākais darbinieks Meļņikovs tiesā stāstīja, ka uzņēmumā strādājis no 2006.gada. 2010.gadā iepazinies ar Zubarevu. Kā liecina ieraksts Meļņikova sociālajos tīklos, tobrīd viņš TIETO Latvija ieņēmis pārdošanas izpilddirektora amatu.

Kā raksta vietējais laikraksts “BelGazet”, diez vai 32 gadus vecais TIETO pārdošanas menedžeris no Latvijas 2,2 miljonus eiro samaksājis no savas kabatas. Neatbildēts paliek jautājums kā šim darbiniekam bija izdevies panākt, ka lielas starptautiskas kompānijas grāmatvedība regulāri veikusi apjomīgus maksājumus uz Baltkrievijas baņķiera firmas kontu par fiktīviem pakalpojumiem.

TIETO darbiniekam draud cietums no 2 līdz 7 gadiem. Kā vainu mīkstinošs apstāklis tiesas ieskatā ir, ka viņa apgādībā ir divi mazi bērni. Jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā abi tiesājamie atzinuši savu vainu.

Fragments no Meļņikova liecībām Baltkrievijas tiesā:

Prokurors: Vai tikšanās laikā ar Zubarevu tika apspriests jautājums par sava veida naudas atlīdzību?

Meļņikovs: Jā, tas tika apspriests.

Prokurors: – Kā tika apspriestas šīs summas apjoms? Procentos vai kā fiksēta summa?

Melnikovs: – Es neatceros.. Vēlāk tika norādīta summa procenti no līguma.. Tad es nesapratu, kas un kā notiek … Skatījos uz procesu it kā no malas. Kukuli neuztvēru kā kukuli, bet drīzāk kā prēmiju vai indulgenci. Tagad es saprotu, ka tas bija nepareizi.

Prokurors: – Vai jūs nožēlojat nodarīto?

Melnikovs: – Absolūti.

TIETO Latvia līdz šai nedēļai klusēja un publiski nebija izteikusies, ka tās darbinieks jau kopš 2016.gada atrodas Baltkrievijas cietumā un iejaukts kukuļdošanas skandālā. Tikai pēc tam, kad par to sāka rakstīt baltkrievu prese, uzņēmums šo trešdien izdeva preses relīzi. Tajā pateikts, ka tiesajamais vairs nav viņu darbinieks, firmai ar kukuli neesot nekāda sakara. Un TIETO veicot pati savu iekšējo izmeklēšanu.

Meļņikova agrākajā darba vietā Rīgā tikai pirms dažiem mēnešiem iecelta jauna valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna. Viņa no intervijas atsakās un apgalvo, ka par skandālu Baltkrievijā neko nezinot. Par to atļauts izteikties tikai lielā koncerna vadībai Somijā.

“Nekā Personīga” vērsās pie Latvijas republikas ģenerālprokuratūras un Valsts policijas ar lūgumu skaidrot, kādas izmeklēšanas darbības saistībā ar kukuļošanas skandālu notikušas Latvijā. Policija un prokuratūra no komentāriem atteicās. Latvijas vēstniecība Baltkrievijā sekojusi līdzi Ņikitas Meļņikova aizturēšanai, bet arī plašāk lietas virzību nekomentē.

Latvijas vēstniecības Minskā atbilde raidījumam: “Pēc aizturētās personas Latvijas pilsoņa Ņikitas Meļņikova izteiktā lūguma, konsulārās amatpersonas ir apmeklējušas aizturēto pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā. Vēstniecība turpina sekot līdzi publiski pieejamai informācijai par tiesas procesu un ir gatava iesaistīties konsulārās palīdzības ietvaros, ja tiks izteikts tāds lūgums vai konstatēta tāda nepieciešamība.”/Minska, Baltkrievija. 01.02.2018.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze, IT kompānija Tieto Latvija aktīvi piedalījusies valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos Latvijā. No 2015.gada uzņēmums uzvarējis vismaz 35 iepirkumu konkursos un sarunu procedūrās. Noslēgto līgumu kopējā summa ir nedaudz virs 4,7 miljoniem eiro (titrā: 4 764 948 eiro).

Valērijs Kozlovs, kura vadītā biedrība veicina biznesa sakarus starp Latviju un Baltkrieviju apgalvo, ka viņš Baltkrievijā nekad neesot saskāries ar mudinājumiem maksāt kukuļus. Raksturojot TIETO Latvija skandālu viņš to salīdzina ar citiem līdzīgiem gadījumiem. Kā autoražotājs Mercedes Latvijā un citviet ar kukuļu palīdzību tika pie apjomīgiem iepirkumiem. Vai kā skandināvu uzņēmums Telia Uzbekistānā kukuļos par nenotikušiem konsultāciju un lobiju darījumiem valsts vadītāja ģimenei samaksāja 275 miljonus dolāru. Telia savu vainu atzina un pagājušā gada septembrī pat apņēmās samaksāt milzīgu 806 miljonu eiro izlīguma maksu, lai tikai ASV, Zviedrijas un Nīderlandes izmeklētāji pārtrauktu savas izmeklēšanas par to kā kuļošana notikusi.

Pēc IUB ziņām pēdējo mēnešu laikā Latvijā kompānija TIETO noslēgusi trīs apjomīgus līgumus ar Būvniecības valsts kontroles biroju par gandrīz 2 miljoniem eiro (1 931 505 eiro). Novembrī Akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls” par gandrīz pusmiljonu eiro (490 938 eiro) no Tieto Latvija iepirka informācijas sistēmas izveidošanas pakalpojumu. Gan Augstsprieguma tīkli gan Būvniecības kontroles birojs mums teica, ka par uzņēmuma darbinieka tiesāšanu par kukuļošanu Baltkrievijā uzzinājuši no mums. Tomēr šādas ziņas iepirkumu gaitu nevarot ietekmēt. Likums liekot pārbaudīt tikai valdes locekļus. Tas pirms iepirkuma arī esot izdarīts.

Foto: Pixabay