Kučinskis: Šis ir piemērotākais brīdis nodokļu reformai
Šis ir pirmais gadījums atjaunotās Latvijas vēsturē, kad tik nozīmīgs valsts politikas jautājums var rēķināties ar tik lielu atbalstu visdažādākajās interešu grupās. Nepārspīlēšu, ja sacīšu, ka šis brīdis ir vispiemērotākais nodokļu sistēmas reformēšanai, Saeimas ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Ministru prezidents paziņoja, ka saskaņā ar vairākiem likumiem un normatīvajiem aktiem iesniedzis Latvijas Republikas Saeimā ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.
“Es rūpīgi pārlasīju šo dokumentu un mani mazliet pārņēma “jau bijis” jeb deja vu sajūta. Daudzas ziņojuma tekstā lasāmās lietas jau tika darītas zināmas Saeimas deputātiem un sabiedrībai valdības atskaitē, kura tika prezentēta pērnā gada nogalē un par kurām es runāju Saeimas sēdē 2016. gada 1. decembrī. Tas gan nenozīmē, ka mēs varam doties mājās, lai pārlasītu reiz lasīto. Nesanāks, jo, kā apgalvo filozofi, divreiz vienā upē iekāpt nevar. Citi piebilst, ka pat vienreiz nevar, jo ūdens un arī laiks plūst bez apstājas,” norādīja premjers.
Ziņojumā minētās valdības darba prioritātes nav mainījušās. Tās ir tautsaimniecības attīstība, uzņēmējdarbības vides pilnveidošana līdz izcilībai, izglītības un veselības aizsardzības sistēmas reforma, valsts aizsardzības spēju stiprināšana, demogrāfijas politika un ģimeņu atbalsta pasākumu ātrāka ieviešana. Protams, malā nedrīkst palikt arī atbalsts kultūrai un nacionālās identitātes stiprināšanai, uzsvēra premjers.
“Runājot par tautsaimniecību, bez liekas kautrības ir jāmin lietas, kuras ir uzskatāmas par panākumiem. Latvija dažādos starptautiski atzītos konkurētspējas mērījumos ir sasniegusi ļoti augstas vietas. Valdības deklarācijā un Nacionālās attīstības plānā 2020 tika izvirzīts mērķis līdz 2018. gadam Doing Business indeksā iekļūt pirmo 20 valstu grupā jeb tā sauktajā TOP 20. Šis mērķis ir sasniegts, Doing Business indeksā Latvija ir ierindojusies 14. vietā, kas līdz šim ir mūsu augstākais sasniegums. Arī Eiropas inovācijas tablo mērījumā Latvija 2016. gadā ir uzrādījusi izcilu sniegumu un pirmo reizi ir nonākusi tā saukto “vidējo inovatoru” grupā, apsteidzot daudzas citas Eiropas Savienības dalībvalstis,” uzsvēra Kučinskis.
Ja viena no sāpīgākajām Latvijas tautsaimniecības problēmām 2016. gadā bija krasā investīciju plūsmas samazināšanās, tad jau līdz šī gada sākumam noslēgtie līgumi garantē investīciju piesaisti no Eiropas fondiem 1,3 miljardu eiro apmērā. “Ceru, ka mums pietiks resursu, jaudas un drosmes, lai pilnvērtīgi izmantotu šo naudu Latvijas tautsaimniecības attīstībai,” piebilda premjers.
“Viens no biežāk piesauktajiem valdības darbības virzieniem ir ēnu ekonomikas apkarošana un dažādu nodokļu nemaksāšanas shēmu izskaušana. Stingri palieku pie sava uzskata, ka tas ir valsts nacionālās drošības jautājums. Tajā nevar būt ne kompromisu, ne atkāpju vai kaut kāda klusas lietu nokārtošanas. Nē un vēlreiz nē! Esmu pārliecināts, ka Valsts ieņēmumu dienestā turpināsies reformas, izveidojot modernu, efektīvu institūciju, kurā jebkurš uzņēmējs un Latvijas iedzīvotājs redzētu labvēlīgu partneri, kas, būdams laipns, stingri pieturas pie likuma burta un gara,” uzsvēra Kučinskis.
“Šīs valdības darbības pirmo gadu var nosaukt arī par lielo projektu gadu. Te noteikti ir vērts pieminēt Ķīnas un Austrumeiropas valstu 16+1 samitu, kas pērnā gada nogalē notika Rīgā. Tā rezultātus šobrīd vēl nevar izmērīt, jo tāda mēroga projektos lēmumu pieņemšana notiek lēnāk, nekā mums gribētos. Sekmīgi virzās uz priekšu Rail Baltic projekts, un domāju, ka mums izdosies izpildīt visas saistības, kuras esam uzņēmušies šī projekta ietvaros,” norādīja Kučinskis.
Vēl, runājot par Latvijas tautsaimniecības attīstību, viņš atzīmēja, ka svarīgi būtu pieminēt iecerēto nodokļu sistēmas reformu. Jau pavisam drīz tā nonāks arī Saeimas darba kārtībā. “Zinu, ka ar šīs reformas pamatprincipiem jums jau ir bijusi iespēja iepazīties. Aicinu Saeimas deputātus rūpīgi izvērtēt nodokļu reformas saturu, labprāt uzklausīsim kritiskas piezīmes un apsveiksim jebkuru konstruktīvu priekšlikumu. Svarīgi būtu uzsvērt, ka šo reformu plānu atbalsta visi sociālie partneri, darba devēju organizācijas, arodbiedrības, Latvijas Banka un dažādu nozaru eksperti. Šķiet, ka tas ir pirmais gadījums atjaunotās Latvijas vēsturē, kad tik nozīmīgs valsts politikas jautājums var rēķināties ar tik lielu atbalstu visdažādākajās interešu grupās. Nepārspīlēšu, ja sacīšu, ka šis brīdis ir vispiemērotākais nodokļu sistēmas reformēšanai. Eiropas fondi tuvākajos gados būtiski sekmēs Latvijas ekonomikas attīstību. Kas būs pēc tam, mēs šobrīd nezinām. Tāpēc ir jāizmanto šī vēsturiskā iespēja. Latvija nedrīkst nokavēt!,” uzsvēra premjers.
Vēl ikgadējā ziņojuma tautsaimniecības sadaļā ir vesela virkne jautājumu, kas skar tiesisko vidi, teritoriālo attīstību un virkni citu ne mazāk svarīgu lietu. Daudzās jomās darbi ir uzsākti, bet ziņot par sasniegumiem ir pāragri.
“Un, pabeidzot par tautsaimniecību, jānorāda, ka pērn reāli iekasēto nodokļu apjoms attiecībā pret plānoto bija 100,8 %, tātad nedaudz lielāks par plānoto, bet 2017. gada janvārī tas jau bija 104 %. Mēs esam uz pareizā ceļa!,” uzsvēra premjers.
Tāpat viņš uzsvēra, ka valdības darbības prioritāte joprojām būs izglītības sistēmas reforma, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un valsts drošība.
“Šī valdība ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt kā komanda. Nešaubos, ka līdzšinējā sadarbības pieredze ļaus valdībai saglabāt komandas garu un strādāt kopīgu mērķu vārdā. Spēja rast kompromisus ir viena no šīs valdības priekšrocībām, tā ļauj saglabāt komandas garu un neatteikties no izvirzītajiem mērķiem. Šajā valdībā vairs nevar norobežoties un palikt vienas nozares vai ministrijas kompetences ietvaros, ministrijas nedrīkst konkurēt, tām ir jāsadarbojas,” uzsvēra premjers.
Foto: Saeimas kanceleja