Kučinskis lauž tradīciju un slavē “zaļo” ministrus
Līdz šim premjerministrs Māris Kučinskis izvairījies atklāt, kuri viņa valdības ministri strādā vislabāk. Taču sestdien notikušajā Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongresā viņš mainījis šo tradīciju un atklājis, ka visapmierinātākais viņš ir tieši ar zaļo virzītajiem ministriem – aizsardzības un veselības.
Aizvadītajos divos gados, kopš M. Kučinskis kļuva par premjerministru, viņš reizi gadā izvērtē katra ministra veikumu, bet vēl līdz sestdienai, jautāts, kurš ministrs strādājis vislabāk un kurš – vissliktāk, vienmēr diplomātiski norādīja, ka galvenais ir komandas darbs un nevienu viņš nevēloties izcelt īpaši. Vienlaikus viņš arī nav slēpis, ka, tiekoties ar ministriem aci pret aci, mēdz būt arī skarbs, raksta NRA.lv.
Taču LZP kongresā viņš, atgādinot arī par komandas nozīmi, nekautrējās paziņot, ka veselības ministres Andas Čakšas un aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa veikums viņu apmierinot visvairāk.
Tā R. Bergmaņa veikums apliecinot, ka viņš sava amata pienākumus veic profesionāli un ir «izcils savā amatā». Turklāt premjers uzskata, ka arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām R. Bergmanim jaunajā valdībā vajadzētu turpināt pildīt aizsardzības ministra pienākumus.
Savukārt A. Čakša tika uzslavēta par drosmi uzņemties sarežģītās nozares vadību un spēju nesalūzt zem pienākumu un sabiedrības kritikas nastas. Premjers uzskata, ka politiķei Saeimas vēlēšanās vajadzētu startēt Rīgā, jo tikai galvaspilsētā var izvērtēt nozares reformu pareizību, novērtējot vēlētāju atbalstu.
Premjerministrs arī uzsvēra, ka, pēc viņa domām, vēlētājs novērtē ZZS apvienoto politisko organizāciju spēju būt kopā un savas nesaskaņas neiznest publiskajā telpā, taču LZP joprojām gruzdot iekšējas domstarpības, kuras vajadzētu beidzot pārrunāt un atrisināt.
Iespējams, ka šīs vārdā nenosauktās domstarpības saistītas ar kritisko kolēģu vērtējumu par dažu partijas biedru uzvedību Saeimā un bibliskajā telpā. Tā domāt vedina līdzšinējā Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja Viestura Silenieka aicinājums nepieļaut, ka partijas kandidātu sarakstos iekļautu cilvēkus ar «sertificētu plānprātību, alkatību un šķeltniecisku darbu». Šis gan esot aicinājums ne tikai zaļajiem, bet visām Latvijas partijām.
Politiķis uzskata, ka Saeimas deputātu kandidātu saraksts jāveido no spējīgiem Saeimā strādājošiem cilvēkiem un valstiski domājošām personām. ZZS šajā ziņā būtiski atšķiroties no citām partijām, jo nebaidās pieņemt nepopulārus lēmumus, kamēr pārējās partijas visādi izdabā vēlētājam, lai tikai saglabātu vietu Saeimā arī pēc nākamajām vēlēšanām.
Tieši šā iemesla pēc zaļie un to līdzveidotā ZZS uzskata, ka tā būtu vilšanās, ja pēc vēlēšanām ZZS neiegūtu vairāk par 30 Saeimas deputātu mandātiem. Šādu prognozi kongresā pauda Latvijas Zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis.
Kongresā zaļie ne tikai slavēja sevi un tuvākos sabiedrotos, bet, atsakoties no līdzpriekšsēdētāju amatiem, arī mainīja organizācijas statūtus. Tādēļ V. Silenieks vairs nav partijas līdzpriekšsēdētājs, bet otrs līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka tika ievēlēts par partijas domes priekšsēdētāju.
Partija arī noraidīja sava biedra Oļega Stoļarova mēģinājumu atkal aktualizēt Saeimas jau noraidīto Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu par to, lai turpmāk nepilsoņu ģimenēs dzimušiem bērniem automātiski piešķirtu pilsonību.
Piedāvātās rezolūcijas projektā O. Stoļerovs uzsvēra, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pagājis gandrīz 30 gadu, bet nepilsoņa statusu joprojām var piešķirt jaundzimušajiem. Rezolūcijas projektā bija pausts aicinājums atkārtoti izskatīt R. Vējoņa iniciatīvu, lai no šā gada 1. jūnija vairs nepiešķirtu nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem. Tāpat rezolūcijā bija aicinājums atcelt valsts nodevu pilsonības iegūšanai, pirmreizēji iesniedzot dokumentus naturalizācijai. Taču šie ierosinājumi neguva nepieciešamo atbalstu. Atbalstu iecerei pauda 147 zaļie, bet pret balsojušo un atturējušos skaits bija lielāks.
Jānis Lasmanis
Foto: F64
