Kritizē ieceri likvidēt OIK trīs gadu laikā
Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi modeli obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai līdz 2022. gadam. Paredzams, ka sarunas par ministrijas plānu likvidēt būs smagas, jo pretestību izrāda gan nozares pārstāvji, gan Finanšu ministrija (FM).
“OIK Latvijā tiks atcelts – ir radīts skaidrs rīcības plāns, kuru soli pa solim realizējot, šī maksājumu sistēma 2022. gadā vairs nepastāvēs. Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, potenciālos tiesvedības riskus, mēs esam sagatavojuši ekonomiski un tiesiski pamatotu pasākumu kompleksu. OIK radītais slogs tautsaimniecībai nav adekvāts ne Latvijas ekonomiskās attīstības, ne starptautiskās pieredzes kontekstā,” trešdien uzsvēra ekonomikas ministrs Ašeradens.
OIK atcelšanas scenārijs paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, noteikt minimālo atkritumu piejaukumu biogāzes stacijām, veikt jaudas maksājumu reformu un noteikt ierobežotas peļņas normas. Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.
Darba grupas locekļu vidū valdīja vienprātība, ka atbalstam “zaļajai” enerģijai ir jābūt arī turpmāk, jo Latvijas Republikas starptautiskās saistības klimata un enerģētikas jomā, kuras tā uzņēmusies kā Eiropas Savienības dalībvalsts, nav pazudušas – mērķi vides jomā ir jāsasniedz.
Kā žurnālistiem pēcāk atzina Ašeradens, diskusijas būs ļoti spraigas. “Šis nav viegls lēmums un tam būs vajadzīga milzīga politiskā griba. Tas latviskais veids ir labāk nedarīt neko. Šoreiz es neesmu par to. Es redzu, ka mēs varam būtiski mainīt Latvijas tautsaimniecības modeli, kas varētu būt efektīvs un konkurētspējīgs. Tā kā tā ir liela mūsu atbildība,” sacīja Ašeradens.
Vienlaikus ar iebildumiem nākusi klajā Finanšu ministrija – ministrija iebilst pret ieceri OIK jaudas maksājumu iekļaut pārvades tarifā, ar ko finansēt lielās termoelektrostacijas. Ministrijai ir bažas, ka tādā veidā OIK tiks aizstāta ar citu maksājumu.
Arī vairāki enerģētikas nozarē strādājoši uzņēmumi kritiski izsakās par EM piedāvājumu triju gadu laikā atcelt OIK, solot pat tiesāties. “Viennozīmīgi, ka mēs sūdzēsimies tiesā par šo lēmumu, ja tāds tiks pieņemts,” paziņojis Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jānis Irbe.
Tikmēr Energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers pauž, ka obligātā iepirkuma sistēmas aizstāšana ar “zaļajiem sertifikātiem” var radīt nekontrolējamu cenu svārstību risku. “OIK darba grupas piedāvājumi vienīgi apstiprina negatīvu pēdējo gadu tendenci, ka Ekonomikas ministrija ar saviem lēmumiem veido nevis caurspīdīgu sistēmu ar skaidriem maksājumiem, bet izvēlas darbības modeli, kur tirgotājiem uzliek jaunus pienākumus. Tādējādi notiek savdabīgs pašapmāns, ka izdevumu nav, taču tie ir un tiek iecenoti elektroenerģijas gala cenā. Līdzvērtīga izšķiršanās bija Energoefektivitātes pienākumu uzlikšana uz tirgotāju pleciem,” izteicās Jānis Bethers.
Lēmums par darba grupas priekšlikumiem vēl jāpieņem Ministru kabinetam. Plānots, ka minētais jautājums tiks iekļauts 7.augustā gaidāmajā valdības sēdes dienaskārtībā.
Foto: Pixabay
