Krievu valodas akcijai piedēvē saistību ar Kremli
Drošības policija saņēmusi vairākus iesniegumus, kuros pausts sašutums par biedrības Dzimtā valoda līderu iedziedāto videoklipu, kurā krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti cīnīties par savām tiesībām.
Interneta vidē nonācis videoklips, kurā biedrības Dzimtā valoda līderi Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs iedziedājuši aicinājumu saviem tautiešiem. «Mēs tik ilgi tikām lauzti, mums tika aizspiestas mutes. Mēs tikām turēti par nožēlojamu pūli un lopiem. Taču mēs netikām salauzti, un tā stunda, par kuru katrs sapņoja, ir pienākusi, lai krievu valoda kļūtu par valsts valodu. Viņi atvēzējās pret pašu svētāko, vēloties mūs pārvērst par mēmiem un truliem. Divdesmit gadus ilga visatļautība, nacisti nerimstas,» – skan viens no šīs dziesmas fragmentiem. Videoklipā piedalās arī bijušais 10. Saeimas deputāts, partijas Saskaņas centrs (SC) biedrs Valērijs Kravcovs, kurš, skanot emocionālai mūzikai, vārda tiešā un pārnestā nozīmē iezvana trauksmes zvanu. Kā zināms, pat būdams 10. Saeimas deputāts, V. Kravcovs nespēja iemācīties latviešu valodu, ar ko izpelnījās asu sabiedrības nosodījumu. Pēc parlamentārieša mandāta zaudēšanas V. Kravcovs kļuvis par Latvijas Krievu kopienas viceprezidentu. Pametot Saeimas ēku, V. Kravcovs Neatkarīgajai savulaik atzina, ka darīšot visu, lai tuvinātu krievvalodīgo un latviski runājošo kopienu, taču dalība minētajā videoklipā liecina par pretējo. Tiesa, tā raisījusi neviennozīmīgu vērtējumu arī pašā SC, kuras pārstāvis Sergejs Dolgopolovs Neatkarīgajai neslēpa vilšanos par kolēģa iesaistīšanos šajā projektā.
Referendumam par divvalodību, kā arī reklāmām un rakstiem masu medijos ir sekojušas arī citas aktivitātes, kas apliecina sabiedrības gatavību iesaistīties šajā diskusijā. Piemēram, Latvijas valsts svētkos 18. novembrī pie Brīvības pieminekļa tika atstāti vairāki ziedu vainagi, kuros iepītas lentes ar uzsaukumu par krievu valodas līdztiesību, savukārt Vecrīgā, Audēju ielā, uz ceļa zīmes bija izlikts PSRS militārais formas tērps, dzīvnieka galvaskauss un kaķa izbāznis.
Tikmēr Krievijas demokrātu līdere, disidente Valērija Novodvorska un Maskavas Valsts universitātes pasniedzējs Konstantīns Borovojs pauduši viedokli, ka Latvijā notiekošo parakstu vākšanu par divvalodību inspirējuši Krievijas specdienesti, bet Saskaņas centru abi eksperti dēvē par Krievijas federālā dienesta FSB finansētu spēku. Bažas par referenduma patiesajiem organizatoriem politiķi pamato ar aprēķinu par neiespējamību savākt Satversmes grozījumiem nepieciešamo parakstu daudzumu, ko lieliski apzinoties arī šīs akcijas rīkotāji. Tādējādi, pēc V. Novodvorskas domām, referenduma patiesais mērķis ir radikalizēt etnisko jautājumu. Tikmēr K. Borovojs šā brīža norises Latvijā salīdzina ar 2007. gada bronzas kareivja nemieriem Igaunijā, ko iniciējusi un finansējusi Krievija. «Tiek meklēts jebkurš iemesls, lai Latvijas sabiedrībā radītu konfrontāciju,» uzsver politiķis, piebilzdams, ka «valodas problēmu aktualizēšana var izrādīties tikai pirmais punkts, kam sekos, piemēram, jautājums par dalību NATO, līdzīgi kā tas notika Krimā».
Pats V. Lindermans sarunā ar Neatkarīgo gan noliedza jebkādu saistību starp parakstu vākšanas organizēšanu un Krievijas interesēm Latvijā. «Neesmu Kremļa spiegs, drīzāk otrādi, jo arī man nekad nav šķitusi simpātiska šā brīža Krievijas valdība. Es tikai cīnos par savām un savu tautiešu tiesībām runāt dzimtajā valodā,» sacīja V. Lindermans. Politiķis uzsvēra, ka nav vēlējies ar videoklipu kurināt etnisko naidu. «Videoklips ir domāts jauniešu auditorijai, tāpēc veidots tai saprotamā vizuālajā stilā. Vecrīgā, piemēram, ir krogs Leningrad, un neviens to neuztver kā totalitārā režīma propagandu.»
Līdzīgu viedokli pauž arī Drošības policija, kas Neatkarīgajai atzina: videoklips vērtējams kā aģitācijas materiāls, kas izveidots agresivitātes gaisotnē. Tas neveicina krieviski runājošo iedzīvotāju piederību Latvijas valstij, bet palielina starpetnisko spriedzi. Taču no krimināltiesiskā aspekta neesot pamata uzsākt pārbaudi.
