Kredītus ģimenēm atbalstīs no nekā

Valdība noraidīja Ekonomikas ministrijas divus priekšlikumus uzlikt papildu maksājumus tieši ģimenēm ar bērniem, lai savāktu naudu mājokļa kredītu garantijām ģimenēm ar bērniem, taču nekādus citus naudas avotus šīm garantijām neatrada.

Šā gada 25. maijā NRA.lv jau aprakstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu noteikt papildu procentu maksājumus par valsts vārda izmantošanu tām ģimenēm ar bērniem, kuras šo vārdu patiešām izmanto, – saņem mājokļu kredītus, par kuru atmaksu komercbankām daļēju atbildību uzņēmusies valsts. No vienas puses, nevarēja izdomāt neko absurdāku par naudas atņemšanu ģimenēm ar bērniem, lai savāktu naudu ģimenēs ar bērniem. No otras puses, tieši šādas muļķības izrādīšana palīdzēja valdībai tomēr atrast pāris miljonus eiro garantijām, lai šo muļķību novāktu un Māra Kučinska valdību nediskreditētu. Nupat kā Ekonomikas ministrija – tās ministrs Arvils Ašeradens šo gājienu atkārtoja nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā. Maksājuma nosaukums tika mazliet pamainīts, bet ģimenēm taču tas būtu vienalga, ar kādiem terminiem valsts prasīs no ģimenēm piemaksāt papildus caurmērā 900 eiro, lai valsts kopā savāktu četrus miljonus eiro tik daudzu garantiju izsniegšanai, kas pamatā apmierinātu nākamajā gadā paredzamo pieprasījumu pēc tām. Arī šis otrais priekšlikums izpelnījās nosodījumu un aizvākšanu no acīm, taču valdība netika tālāk par solījumu nākamajā nedēļā turpināt naudas meklēšanu.

Garantiju programma tika izveidota pirms pāris gadiem, un kopš galvojumu dalīšanas reālās uzsākšanas 2015. gada februārī līdz šim laikam ar valsts palīdzību mājokli sev nopirkušas 3298 ģimenes, kas valstij prasījis rezervēt 21,5 miljonus eiro gadījumiem, kad mājokļu pircēji nespēj nokārtot savas saistības. Šo naudu apsaimnieko valsts finanšu iestāde Altum, kas informēja, ka līdz šim bijis nav gadījumu, kad šī nauda tiktu tērēta galvojumu dzēšanai.

Tomēr tas nedod pamatu piešķirt valsts galvojumus bez finansiāla seguma.

Pirmkārt, šādu vaļību nāktos slēpt no Latvijas kreditoriem, kuri to agrāk vai vēlāk tomēr uzzinās.

Otrkārt, ir pagājis pārāk maz laika, lai varētu apgalvot, ka komercbankas spēj perfekti atšķirt tos, kuri noteikti atmaksās savu hipotekāro aizņēmumu un dzēsīs arī valsts saistības pret bankām, no tiem, kuri lūdz tādu aizdevumu, kādu atmaksāt nespēs.

Treškārt, līdzšinējais pusotrs gads ar kredītu izsniegšanu un to atmaksu sākšanu pagājis ekonomiskās stabilitātes periodā, par kura beigām tagad brīdina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Ja šis periods beigsies, tad Latvijā iegriezīsies savstarpējās nenorēķināšanās spirāle, kuras palēnināšanai būs jālieto valsts uzkrātā nauda. Valstij ir jābūt pēdējai savā teritorijā, kas nespēj pildīt savas saistības. Komercbankas ir izsniegušas valsts daļēji galvoto mājokļu kredītu lūdzējiem simtiem miljonu eiro ar pārliecību, ka pat vissliktākajā gadījumā tās dabūs atpakaļ valsts galvoto daļu no kopējās kredītu summas.

Pašreizējā situācija bija mats matā paredzama jau tad, kad, no vienas puses, par mājokļu garantijas programmas naudas segumu tika uzrādīta tirdzniecība ar uzturēšanās atļaujām Šengenas zonā un, no otras puses, atļaujām noteiktas tik augstas cenas, lai gandrīz neviens par šādām cenām nepirktu to pašu, ko iespējams nopirkt lētāk jebkurā citā Šengenas zonas valstī un tad uzturēties arī Latvijā, ja ir tāda vēlēšanās. «Ģeopolitiskā piesardzība mums lika tādā veidā rīkoties,» situāciju skaidroja A. Ašeradens.

Arnis Kluinis

Foto:sheldonl/https://pixabay.com/en/users/sheldonl-3151634//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/