autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rezultāts būtiski neuzlabojas

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2020. gada rezultātus. Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus (no 100), un Latvija ieņem 42. vietu kopā ar Kipru un Kostariku.

Lai arī pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), pauž “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Skatoties uz 2020. gada KUI rezultātiem, Latvija ar 57 punktiem (no 100) kopā ar Kipru un Kostariku ieņem 42. vietu pasaulē. Lai arī Latvijas rādītājs ir uzlabojies par vienu punktu salīdzinot ar 2019. gadu, tas ir par 1 punktu zemāks nekā 2018. gadā un ir pārāk tuvu 50 punktu robežai. Ir jāņem vērā, ka Latvijas rezultāts joprojām atpaliek no citu ES un OECD valstu rezultātiem. 2020. gadā ES valstu vidējais KUI rezultāts ir 64, Latviju ierindojot 15. vietā starp 27 valstīm. Savukārt OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 66 punkti, kas Latviju ierindo 28. vietā no 37 valstīm.

Korupcijas uztveres indeksa rezultāti Latvijas pēdējo gadu rādītāji ir jāskata plašākā analīzē – skaidrojot faktorus, kas ir noveduši Latviju stagnācijas fāzē. Kopš 2014. gada Latvijas rādītājs ir pieaudzis tikai par 1 punktu. Arī Lietuvā tendence ir līdzīga, bet abu valstu – Latvijas un Lietuvas sniegums ir krasā pretstatā Igaunijas rādītājiem, kas ir lēnām, bet pastāvīgi auguši, un tagad krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju un ir gandrīz par 20 punktiem augstāks nekā Latvijai.

“Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” atzinīgi vērtē valdības nesenos centienus apkarot “naudas atmazgāšanu”, īstenot rūpīgu prokuratūras reformu un mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tomēr stagnējošais KUI liecina, ka ir nepieciešams spert vēl daudz drosmīgākus soļus, lai panāktu vismaz mūsu kaimiņus – Lietuvu un Igauniju. Turklāt ir jāpatur prātā, ka KUI rezultāts ir viens no pirmajiem rādītājiem, kuram ārvalstu investori pievērš uzmanību pirms uzsākt savu biznesu kādā valstī. Šim aspektam ir ārkārtīgi liela nozīme kontekstā ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas,” skaidro Delnas direktore Inese Tauriņa.

Lai uzlabotu Latvijas Korupcijas uztveres indeksa rezultātus un veiksmīgāk apkarotu korupciju valstī, Delna aicina: 1. Ieviest OECD ekspertu rekomendācijas, kas tika izstrādātas 2021. gada sākuma pēc audita Latvijas prokuratūrā.2. Pieņemt visaptverošu interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējumu, kas turpmāk veicinās atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā. 3. Pilnveidot augsta līmeņa amatpersonu interešu konflikta atklāšanas un novēršanas sistēmu.

Turklāt Delna arī aicina uzņēmējus aktīvi piedalīties ar korupciju saistīto problēmu risināšanā, atklājot datus un informāciju par viņu iekšējām korupcijas apkarošanas sistēmām, līdzdalību politiskajos procesos caur lobēšanu, organizācijas struktūru un starptautiski veiktajām operācijām.

Pievienot komentāru