autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Kļūda bija Latvijā samazināt pabalstus bēgļiem, uzskata Pētersone – Godmane

Patvēruma meklētāju pārvietošanas programma no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm darbojas, taču Latvijai ir problēmas ar sociālekonomiskās iekļaušanas plāna iedzīvināšanu, tā intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Skaidrojot bēgļu došanos prom no Latvijas, viņa pauda viedokli, ka Latvijā īsti nedarbojas sociālekonomiskās iekļaušanas plāns, norādot, ka galvenā problēma ir samazinātais pabalsts, kā arī grūtības atrast dzīvesvietu un darbavietu, kur savukārt viena no problēmām ir valodas zināšanas.

“Ir jāsaprot, ka nepieciešams, lai dzīvesvieta būtu pieejama jau brīdī, kad tiek saņemts bēgļa vai alternatīvais statuss un cilvēks pamet “Muceniekus”,” sacīja Pētersone-Godmane.

Viņa uzsvēra, ka, ja uz Latviju pārvietotie bēgļi sāks pieprasīt atkārtotu patvērumu citās Eiropas valstīs, piemēram, tai pašā Vācijā, tad būs skaidri redzams, ka Latvija nav izpildījusi savas saistības.

Tad Latvijai varētu nākties skaidroties caur Eiropas Komisiju par šādu situāciju. Pētersone-Godmane pauda, ka sankcijas par to nav paredzētas, taču tas ir politiskās uzticības jautājums kā Latviju pret partneri. “Tad tas nāks bumeranga efektā atpakaļ,” piebilda iekšlietu ministrijas pārstāve.

Ministrijas valsts sekretāres ieskatā galvenā kļūda bija tas, ka Latvijā samazināja pabalstus bēgļiem, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc šie cilvēki neintegrējas Latvijā un ir aizbēguši tālāk uz Rietumeiropu

Pētersone-Godmane uzsvēra, ka, lemjot par pabalstu apmēru, nevar bēgļu situāciju salīdzināt par valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tāpat attiecībā uz pieeju darba tirgum, iespējams, būtu vajadzīgi valsts valodas noteikumu atvieglojumi uz dažiem mēnešiem, lai dotu laiku iekļauties darba tirgū.

Taujāta, kas ir atbildīgs par nesekmīgo bēgļu integrāciju, ierēdne atturējās nosaukt konkrētas personas, vien uzsverot, ka starptautiskie kolēģi bēgļu iekļaušanas programmu esot novērtējuši kā labu.

Kā jau vēstīts, no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru