autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Kaislības ar čekas maisiem finiša taisnē: Politiķi par publiskošanu, drošībnieki – pret

Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai atklāti iestājoties pret Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu, Saeimas atbildīgā komisija tomēr apņēmusies pieņemt attiecīgo likumu vēl līdz Saeimas vēlēšanām. Pastāv gan uzskats, ka likumprojekts ir nepilnīgs, jo bez uzmanības atstāj komunistiskās partijas lomu totalitārajā padomju režīmā, taču šis viedoklis tiek kritizēts kā mēģinājums aizkavēt čekas kartotēku publicēšanu, raksta NRA.lv.

Trešdien, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai sākot darbu, tika noskaidrots, ka pretēji labajai praksei pirms trešā lasījuma likumprojektam iesniegti vairāk nekā 50 priekšlikumu, no kuriem lielākā daļa maina likumprojektu pēc būtības.

Prognozējot, ka komisija nespēs ar šādu darba apjomu tikt galā, komisijas vadītāja Inese Laizāne pieļāva, ka pretēji iepriekš plānotajam likumprojektu Saeima nevarēs pieņemt vēl līdz 13. Saeimas vēlēšanām plānotajā Saeimas sēdē 4. oktobrī vai pat vispār ne šajā sasaukumā.

Šāds pieļāvums daļā deputātu radīja sašutumu, kuru Nacionālo apvienību pārstāvošais Ringolds Balodis un neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš nekavējās vērst pret lielākās daļas priekšlikumu autoru – Vienotības frakcijā strādājošo Veiko Spolīti, kuru politiķi vainoja centienos sabotēt likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

«Tas ir kaut kāds murgs! Mēs visu bijām izrunājuši, bet šodien ir 54 priekšlikumi,» dusmojās parlamentārietis A. Kaimiņš, piebilstot, ka tādējādi Saeima līdz vēlēšanām varētu arī nepagūt izskatīt un pieņemt grozījumus likumā.

Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka pirms trešā lasījuma iesniegt priekšlikumus, kas groza likumprojekta būtību, nav pareizi. Turklāt biroja redzējumā vairāki priekšlikumi pārklājās ar jau otrajā lasījumā apstiprināto likumprojekta redakciju.

Tomēr, klusi sekojot R. Baloža un A. Kaimiņa aicinājumam, komisijā strādājošie deputāti citu pēc cita noraidīja V. Spolīša priekšlikumus, un, nedaudz pagarinot sākotnēji plānoto komisijas sēdes darba laiku, politiķi tika galā ar gandrīz visiem priekšlikumiem. Šodien pirms Saeimas sēdes sasaukta vēl viena komisijas sēde, kurā deputātiem būs jānobalso par dažām redakcionālām izmaiņām. Paredzams, ka tam būs nepieciešams mazāk par pusstundu.

Līdz ar to komisijas priekšsēdētāja atguvusi cerību, ka līdz gada beigām internetā būs pieejamas VDK kartotēkas, savukārt līdz nākamā gada maijam internetā tiks ievietoti pārējie čekas dokumenti. «Ir pilnīgi skaidrs, ka līdz gada beigām kartotēka būs publiskota bez zinātniskiem komentāriem,» teica I. Laizāne. Likumprojektu papildinot ar Komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekiem, tas aptvers visas totalitārisma režīma lietas, protokolus, kas pieejami arhīvā, SAB, dienestos.

Arī I. Laizāne uzskata, ka V. Spolīša iesniegtie priekšlikumi izskatās pēc parlamentāro metožu izmantošanas ar mērķi traucēt likumprojekta virzību. Viņa arī pieļauj, ka daļu komisijas neapstiprināto V. Spolīša priekšlikumu varētu apstiprināt Saeima un tad likums būs tik pretrunīgs, ka likumprojekts būs atkal jāatgriež komisijai un tas šajā sasaukumā netiks pieņemts.

Pats V. Spolītis, kas teicas atbalstām čekas dokumentu publicēšanu, uzskata, ka likumprojekts ir brāķis, jo koncentrējas tikai uz čekas aģentu vārdu publicēšanu, bet novārtā atstāj komunistiskās partijas, kas vadīja VDK darbību, lomu totalitārā režīma sargāšanā.

***

PRET

Normunds Mežviets, Drošības policijas priekšnieks:

– Bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēkas publiskošana var radīt zināmus riskus nacionālajai drošībai. Jāsaprot, ka arī mūsdienu Latvijā ir personas, kas sadarbojas ar valsts drošības iestādēm, un tā ir ārkārtīgi slepena, ārkārtīgi sensitīva informācija. Piekrītot sniegt kaut kādu atbalstu savas valsts drošības iestādēm, cilvēki rēķinās ar to, ka šī informācija vienmēr, mūžīgos laikos paliks slepena un diskrēta un nekad to neviens neuzzinās. Ja mēs atklājam informāciju par personām, kuras savulaik sadarbojušās ar šajā gadījumā totalitāras valsts drošības iestādēm, tas zināmā mērā var atturēt cilvēkus sniegt atbalstu savas valsts drošības iestādēm.

Jānis Maizītis, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks:

– Lustrācijas sākšana šobrīd radīs sabiedrības šķelšanos, un tā var radīt draudus valsts drošībai un sabiedriskai kārtībai.

VDK kartotēkas publicēšana internetā var radīt atsevišķus riskus, tostarp pazemināt uzticēšanos drošības iestādēm, kas var atstāt iespaidu uz valsts drošības iestāžu līdzšinējo darbu. Kartotēkās esošā informācija var radīt nesamērīgu, nepamatotu, bez pierādījumiem esošu personas interešu aizskārumu.

PAR

Veiko Spolītis, Vienotības frakcijas deputāts:

– Nepiekrītu ne SAB, ne Drošības policijai. Dokumentu publicēšana izriet no Satversmes, kas nosaka, ka Latvijas tauta nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Mūsu uzdevums un pienākums ir parādīt, kā strādāja totalitārais komunisms, kas ietekmēja lielas daļas sabiedrības dzīves.

Ritvars Jansons, Nacionālās apvienības deputāts:

– VDK materiāli – publicēti vai nepublicēti – sabiedrībā kļuvuši par šķēpu laušanas objektu, kas izraisīs spriedzi pie jebkura iznākuma. Pagājušā gada novembrī runāju ar SAB direktoru Jāni Maizīti un jautāju, vai SAB atbalstītu lustrācijas likumu, ja kaut kādu iemeslu dēļ šis likums nevirzās. Lustrāciju tajā nozīmē, ka personas, kas sadarbojušās ar VDK, vēršas pie drošības iestādēm un atzīst sadarbošanās faktu, sniedz visu savā rīcībā esošo informāciju un iegūst drošības dienestu aizsardzību. Personu vārdi, kas noteiktā laikā nav pieteikušās, tiek publicēti. Maizītis teica, ka Latvijā lustrācijas likuma pieņemšana ir nokavēta. Tātad cita ceļa vairs nav. Mēs saprotam, ka VDK dokumenti nevar palikt kaut kādā slepenā iestādē, tiem jābūt publiski pieejamiem, tāpat kā tas ir citās valstīs.

Jānis Lasmanis

Foto: Shutterstock

Pievienot komentāru