Jaunieši izvēlas: Vēlas studēt jomās, kur jau tagad liels bezdarbs

Kā liecina šā gada augstskolu uzņemšanas statistika, liela daļa jauniešu vēlas kļūt par juristiem, ekonomistiem, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, vēsta NRA.lv.

Identiska situācija vērojama jau vairākus gadus, neraugoties uz signāliem no darba tirgus, kas vēstī, ka humanitāro un sociālo jomu speciālistu Latvijā saražots jau pārpārēm, piemēram, šobrīd bez darba (reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā) ir 1674 ekonomisti un 657 juristi.

Latvijas Universitātē (LU) studētgribētāji priekšroku devuši studiju programmām Ekonomika, Vadības zinības, Tiesību zinātne, Komunikācijas zinātne, Datorzinātne. Piemēram, Komunikācijas zinātnē ir pieejamas 24 budžeta vietas, uz vienu vietu pretendē 8 cilvēki (rēķināti tie, kas šo programmu izvēlējušies kā pirmo prioritāti), bet kopumā programma saņēmusi 625 pieteikumus. Programmā ir arī 175 maksas vietas, un interesentu netrūkst – saņemti 375 pieteikumi, un jaunieši apsver domu komunikācijas zinātnes studēt arī par savu (vecāku) naudu. Arī citās top programmās kopējais pieteikumu skaits uz budžeta vietām ir robežās no 500 līdz 800. Taču ne uz visām programmām jaunieši steidz bariem, piemēram, pedagoģijā pieteikumu skaits ir krietni mazāks. Ieskatam – kļūt par sporta skolotāju un mācīties budžeta grupā vēlas 14 cilvēku (ar pirmo prioritāti), par vācu valodas skolotāju – četras personas (budžeta vietas ir 7).

No Rīgas Tehniskās universitātes piedāvājuma vislielāko interesi izpelnījušās ar IT saistītas studiju programmas: Datorsistēmas – uz 145 budžeta vietām kopumā saņemti 833 pieteikumi, Informācijas tehnoloģija – uz 150 vietām 759 pieteikumi, Automātika un datortehnika – uz 90 vietām 421 pieteikums. Gana daudz jauno cilvēku nolēmuši izzināt arī būvniecību, muitas un nodokļu administrēšanu, kā arī uzņēmējdarbību.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) informē, ka augstskolā ir jau aizpildītas visas budžeta vietas. Nemainīgi populārākās studiju programmas RSU ir Medicīna – 653 pieteikumi, un Fizioterapija – 333, bet no studiju programmām sociālajās zinātnēs: Multimediju komunikācija – 159 pieteikumi, Starptautiskais mārketings un reklāma – 147, Tiesību zinātne – 136, Psiholoģija – 126, Sabiedriskās attiecības – 123.

Arī Daugavpils universitātē viena no iecienītākajām ir ar medicīnu saistītā programma – Fizioterapija (uz 25 budžeta vietām saņemti 123 pieteikumi). Otra populārākā ir Tiesību zinātne (uz 46 budžeta vietām 129 pieteikumi). Līdzīgi kā LU, arī Daugavpils universitātē jauniešus īpaši neuzrunā pedagoģija, arī par filologa profesiju lielas intereses nav.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātē top programmas ir Ekonomika, Veterinārmedicīna un Datorvadība un datorzinātne. Pirmā un otrā arī pērn bija uz popularitātes viļņa, šogad tām pievienojās datorzinātne. IT cieņā arī Liepājas universitātē. Tapāt no piedāvāto programmu klāsta visvairāk pieteikumu saņēma Skolotājs (pamatizglītības skolotājs, 45 pieteikumi) un Skolotājs (pirmsskolas izglītības skolotājs, 44 pieteikumi). Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā visvairāk reflektanti nolēmuši studēt ekonomiku, tiesību zinātni un uzņēmējdarbību, Ventspils augstskolā – biznesa vadību un datorzinātnes, Vidzemes augstskolā – IT, biznesa vadību, sabiedriskās attiecības un žurnālistiku.

VIEDOKĻI

Krista Roziņa, CV-Online Latvia pārstāve

Tendences darba tirgū nav būtiski mainījušās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pēc NVA datiem, liela daļa bezdarbnieku ir humanitāro un sociālo jomu speciālisti, kas norāda uz šo jomu speciālistu pārprodukciju. Tas ir likumsakarīgi, jo jau vairākus gadus liela daļa jauniešu vēlas kļūt par juristiem, ekonomistiem, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, kas attiecīgi arī ir populārākie studiju virzieni. Konkurence šajās jomās ir augsta, un jaunajiem speciālistiem darba atrašanu izvēlētajā specialitātē var sarežģīt apstāklis, proti, kamēr darba tirgū nav vērojams attiecīgo speciālistu trūkums, darba devējs izvēlas darbā pieņemt pieredzes bagātākus darbiniekus.

Jauniešu priekšrocība varētu būt svešvalodu zināšanas un tehnoloģiju pārraudzība.

Savukārt runājot par datorzinātnēm un ar tām saistītajām specialitātēm, jāatzīst, ka jau vairākus gadus darba tirgū pieprasījums pēc šiem profesionāļiem ir nemainīgi augsts un karjeras iespējas šajā nozarē ir ievērojamas.

Tomēr jāatzīst, ka speciālistu šajā sfērā joprojām pietrūkst un salīdzinoši maz jauniešu no tiem, kuri uzsākuši studijas, arī tās pabeidz, iegūstot augstāko izglītību.
Māris Silinieks, WorkingDay Latvia mārketinga direktors

Arī pēc augstākās izglītības iegūšanas jauniešiem darba tirgū neklājas viegli – darba devējs uzstājīgi prasa darba pieredzi attiecīgajā specialitātē, bet bezdarbnieku rindās iegūt to ir visai sarežģīti. Ir tikai daži izņēmumi (kā IT), kad darba devēji sāk medīt talantīgākos speciālistus jau pirmajos kursos.

Bet, atgriežoties pie galvenā jautājuma – kāpēc stājas tur, kur ir liela iespēja stiprināt bezdarbnieku armiju?

Nemainīgi, gadiem ilgi pietrūkst darba devēju komunikācijas ar jauniešiem vidusskolas gados. Jā, augstskolu rīkotajās karjeras dienās darba devēji salido kā bites uz ievārījumu, jo tur var savervēt sev gatavu speciālistu un gūt tūlītēju mērāmu rezultātu. Tikmēr vidusskolēni, manuprāt, tiek nepietiekami informēti par darba tirgus iespējām un pieprasījumu. Uzņēmēji neiegūst tūlītēju atdevi no šādām aktivitātēm, toties tās ir laba investīcija nozares attīstībai nākotnē.

Ja jauniešiem pietrūkst profesionālās ievirzes vidusskolā, studiju virziena izvēle var kļūt banāli vienkārša – pēc specialitātes prestiža un popularitātes, pēc «lietpratēja» ieteikuma vai stereotipa, ka «tur var nopelnīt».

Otrs virziens, pie kura vajadzētu strādāt, būtu iedrošināt jauniešus sākt savu uzņēmējdarbību, jau vidusskolas gados vairāk pievēršoties profesionālajai orientācijai un mācot biznesa pamatus. Mūsdienās pasaule ir kļuvusi burtiski mazāka un ātrāka – ar labu ideju gada laikā var izveidot pelnošu biznesu jebkurā no kontinentiem. Tajā pašā laikā Latvijā būtu jāvienkāršo uzņēmuma dibināšana, mazinot birokrātiju un papīru grēdas. Arī Eiropas Savienības ieteikums dalībvalstīm ir iespējami vienkāršot jauna uzņēmuma reģistrēšanu, tajā skaitā rodot iespēju to paveikt internetā: http://europa.eu/youreurope/business/start-grow/start-ups/index_lv.htm

Tomēr ir jāatceras, ka ne jau izglītība ir panaceja lielu kalnu gāšanai. Pasaulē ir zināmi daudzi sekmīgi cilvēki, kuri izglītību nav ieguvuši vai pametuši uzsāktās studijas – Stīvs Džobss, Marks Cukerbergs, Viljams Šekspīrs, Henrijs Fords un pat Alberts Einšteins.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību, Top 5 profesijas

Ekonomists – 1674
Jurists – 657
Vispārējās vidējās izglītības skolotājs – 493
Vadītājs/direktors/pārvaldnieks (komercpakalpojumos) – 422
Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs (komercpakalpojumos) – 335

Avots: NVA

Līga Nestere

Foto:Skitterphoyo/https://pixabay.com/en/users/Skitterphoto-324082//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/