autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Jaunā ekonomikas ministra pagātnē – būvnieku lobijs

celtniecibaJaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu un ar to saistīto būvniecības nozares sakārtošanu ir pasludinājusi par vienu no jaunās valdības prioritātēm.

Zolitūdes traģēdija kļuva par katalizatoru arī līdzšinējā premjera Valda Dombrovska demisijai un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta patriekšanai, par piemērotāku būvniecības jomas uzraugu uzskatot Vjačeslavu Dombrovski. Bet vai šādai uzticībai ir pamats?

Politiskajās aizkulisēs ir labi zināms, ka jau daudzus gadus tieši būvnieki ir bijuši tie, kas aktīvi meklējuši draudzību ar Latvijas partijām. No Saeimas un valdības lēmumiem ir bijusi atkarīga gan likumdošanas bardzība būvdarbu uzraudzībā, gan arī uzņēmējdarbības vides pielāgošana būvnieku vajadzībām. Savukārt valdošo partiju spēkos vienmēr ir bijis izpalīdzēt vajadzīgajām firmām ar treknu valsts vai pašvaldību pasūtījumu iegūšanu.

Pareizā viedokļa uzspiešana caur asociācijām un pseido profesionālajām organizācijām, partiju sponsorēšana un pat atsevišķu politiķu vai ministru materiāla ieinteresēšana – būvnieki nekad nav vairījušies ar dažādiem paņēmieniem panākt no likumdevējiem sev vēlamu rīcību.

Uzņemas atbildību arī partijas vietā

Vadzis lūza pērnā gada 21. novembrī, kad zem lielveikala drupām bojā gāja 54 cilvēki, apliecinot, ka konkrētās traģēdijas iemesls ir bijusi sistēmiska būvniecības nozares kropļošana. Atbildību par notikušo uzņēmās premjers Valdis Dombrovskis, taču, ne tik daudz aizejošās valdības, cik pats savas partijas vietā, jo tieši Vienotība, ilgus gadus noturot varu savās rokās, veicināja likumdošanas pārveidošanu atbilstoši būvnieku vēlmēm.

Tiesa, jaunieceltā premjerministre L. Straujuma uzskatīja, ka atbildība par gadiem nīcinātās sistēmas trūkumiem ir jāuzņemas arī ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, lai gan viņš savas ministrēšanas laikā nekādus reveransus būvnieku virzienā netika veicis. To gan nevar teikt par jauno ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski, kuru L. Straujuma ir uzskatījusi par daudz piemērotāku būvniecības nozares uzraugu.

Nedod laika apdomāties

Proti, būdams 11. Saeimas deputāts, Vjačeslavs Dombrovskis pusotru gadu (no 2011. gada oktobra līdz 2013. gada maijam) vadīja Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kas aizkulisēs tiek uzskatīta par vienu no centrālajiem kanāliem, caur kuru būvnieki mēģina aiz vajadzīgajiem diedziņiem raustīt būvniecības likumdošanu. Vēl jo vairāk – 2013. gada sākumā V. Dombrovskis personīgi sagatavoja un iesniedza grozījumus Būvniecības likuma 30. prim pantā, piedāvājot noteikt, ka «pieteikuma iesniegšana tiesā par būvatļaujas pārsūdzēšanu neaptur tās darbību». Saeimā debates par sagatavotajiem grozījumiem Būvniecības likumā sākās 2013. gada 17. janvāra plenārsēdē. Lai gan Būvniecības likums vienmēr ir ticis definēts kā viens no sarežģītākajiem un specifiskākajiem tiesību aktiem, deputāti šo dokumentu sev uz galda ieraudzīja tikai plenārsēdes rītā, savukārt V. Dombrovskis ārkārtīgā degsmē pieprasīja grozījumus skatīt steidzamības kārtībā.

Brīvā formā izvēlēti citāti no Saeimas debatēm (2013. gada 17. janvāris, 7. februāris, 7. marts), kad parlaments diskutēja par Būvniecības likuma grozījumiem. Pilnu tekstu lasiet: http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/A7D4E43707C19B73C22579100046C65C?OpenDocument&lang=LV

Vjačeslavs Dombrovskis:

«(..) Problēmas būtība ir tāda, ka pastāv pārmērīgas tiesības apturēt būvniecību vienkārši ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Diemžēl pārāk bieži izveidojas situācijas, kad šādas tiesības tiek izmantotas, lai faktiski šantažētu investorus un būvniekus. Mēs varam ne tikai priekšvēlēšanu laikā skaisti runāt par ekonomisko attīstību un par to, ka jāpiesaista ārvalstu investori, bet arī (..) parādīt, ka mēs spējam operatīvi rīkoties un risināt problēmas.

(..) Es lūdzu jūs atbalstīt šā atdalītā likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtībā.» (17.01.2013.)

Ilma Čepāne:

«Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts tikai šorīt nonāca uz mūsu galdiem, es uzskatu, ka nebūtu prāta darbs šim likumprojektam piešķirt steidzamību. Īpaši tāpēc, ka tas aizskar divas būtiskas lietas, kas ir nostiprinātas Satversmē, un, proti, visupirms tiek izslēgtas sabiedrības tiesības uz līdzdalību ikviena šāda projekta apspriešanā. Cik no klātesošajiem vispār orientējas šajā likumprojektā, un cik no jums pārzina šo likumprojektu?» (17.01.2013.)

(Saeima steidzamību noraidīja)

I. Čepāne:

«Manuprāt, uz šiem grozījumiem uzstāja atsevišķi investori, proti, arī ārvalstu investori (..) Pamatā visiem šiem grozījumiem ir viens strīds. Vienā no… Es nesaukšu vārdā nevienu attīstītāju un nevienu projektu… Vienā no jaunajiem Rīgas rajoniem, kur ir uzbūvēts ārkārtīgi skaists ciemats, kur iedzīvotāji ir iegādājušies dzīvokļus, ir iecerēts būvēt lielveikalu pārdesmit metru attālumā no viņu mājām. Iedzīvotājiem nav notikusi sabiedriskā apspriešana, un šie iedzīvotāji ir vērsušies tiesā pēc palīdzības.» (17.01.2013.)

Politiskajās aizkulisēs toreiz tikai slinkais nesačukstējās, ka V. Dombrovska virzītais priekšlikums aizdomīgi izskatījās pēc bēdīgi slavenā uzņēmuma Homburg Bikernieku Properties interešu lobēšanas, kur vietējie iedzīvotāji bija vērsušies pret Maxima lielveikala celtniecību Mežciemā. Jāpiebilst, ka topošā Mežciema lielveikala projektētājs ir SIA Arhitektu firma Kubs, kas izstrādāja arī Zolitūdes projektu. Savukārt degsme, ar kādu V. Dombrovskis toreiz mēģināja panākt būvniekiem tīkamus likumdošanas grozījumus, samulsināja ne tikai opozīciju, bet pat vienu otru V. Dombrovska kolēģi, kurš neformālās sarunās NRA.lv vaļsirdīgi atzina – ar tik klaju interešu bīdīšanu neesot atļāvies nodarboties pat Aigars Kalvītis.

V. Dombrovskis:

«Godātie kolēģi! Ja celtniecība nenotiek kaut kur tuksnesī, tad vienmēr apkārt būs cilvēki, kuru intereses kaut kādā veidā tiks aizskartas. Kāds cilvēks domās, ka viņš vairs neredzēs sauli tik daudz, cik viņš to bija redzējis pirms tam, kādam nepatiks buldozera krāsa šīs būvniecības laukumā. Kas notiek pēc tam? Reālajā dzīvē, kad ir kaut kāda liela mēroga celtniecība, praktiski visi iedzīvotāji, apkārt dzīvojošie, kuru intereses kaut kādā veidā varētu būt aizskartas, saprot, ka viņi var apturēt šā lielā objekta celtniecību vismaz uz mēnesi, parasti arī uz daudz ilgāku laiku, vienkārši iesniedzot pieteikumu tiesā. Tālāk. Par ārvalstu investoriem. Tie nav nekādi abstrakti cilvēki. Nu, kā jūs domājat: no kurienes veidojas mūsu valsts reputācija ārvalstu investoru vidū? Vai tā veidojas tikai no tā, ka mēs priekšvēlēšanu kampaņu laikā uzstājamies un sakām, ka mūsu mērķis ir veicināt mūsu valsts pievilcību ārvalstu investoru acīs? Nē! Tā veidojas no konkrētiem gadījumiem, no tā, kā mēs rīkojamies tad, kad ir konstatētas problēmas: vai mēs speram konkrētus soļus, lai risinātu šīs problēmas, vai mēs sākam runāt par konvencijām, satversmēm un tā tālāk.» (17.01.2013.)

I. Čepāne:

«Godātais Vjačeslav Dombrovska kungs! Es esmu ārkārtīgi pārsteigta, ka jūs uzskatāt, ka jāatbalsta tikai ekonomika un nav jārunā par kaut kādām satversmēm un par kaut kādām konvencijām. Šādas komisijas vadītājam tas nav pieļaujams. Kā mēs zinām, Satversme ir augstākais likums, kas mums ir jāievēro. Un Satversme nosaka, ka mums ir jāsaskaņo investoru intereses ar sabiedrības interesēm, šīm interesēm ir jābūt līdzsvarā. Kā jūs domājat, cik procentu no visām izsniegtajām būvatļaujām Rīgā tiek apstrīdēts, ja tiek izsniegts vairāk par tūkstoti būvatļauju? Kā jūs domājat? 1,3 procenti šo būvatļauju tiek apstrīdēti. Vai tas ir briesmīgs skaitlis?» (17.01.2013.)

V. Dombrovskis:

«Mums ir tāda situācija, ka burtiski par padsmit latiem ir iespējams apturēt būvniecību, kura varētu būt vairākus miljonus latu vērta. Skaidrs, ka tas rada gan nenoteiktību investoriem, gan augstākas izmaksas.» (07.02.2013.)

«Kolēģi! Ja mēs nespersim reālus soļus, tad ir ļoti ticami, ka viens otrs ārvalstu investors pieņems lēmumu neieguldīt vairākus miljonus latu mūsu valsts ekonomikā un izvēlēsies kādu citu valsti. Lēmums, kolēģi, ir jūsu rokās. Šodien mums ir iespēja tomēr parādīt, vai mēs vēlamies piesaistīt ārvalstu investorus un viņus noturēt tikai vārdu līmenī, vai arī ar konkrētiem darbiem.» (17.01.2013.)

Pievienot komentāru