autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Jātur īkšķis par blondajām šprotēm

Latvijā šonedēļ uzturas Krievijas pārtikas veterinārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori un vienlaikus notiek divi inspicēšanas pasākumi – Eirāzijas ekonomiskā zona pārbauda mūsu zivrūpniecības uzņēmumus, savukārt Krievija – sojas lopbarības tranzītu.

Eksporta ceļš uz Krieviju mūsu šprotēm tika slēgts pagājušā gada pavasarī, tādējādi Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem atņemot 50% apgrozījuma. Formālais iegansts bija paaugstināts benzopirēna saturs šprotēs, kaut gan šī viela veidojas kūpināšanas procesā un bez tā šprotes negaršo pēc šprotēm. Pakļaujoties Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas prasībām, kādreiz zeltainās Rīgas šprotes pēdējos gados kļuvušas pagalam blondas, bet pat pret tādām tiek celtas nepamatotas iebildes. Faktiski šprotes ir tā paša Eiropas un Krievijas savstarpējo sankciju kara upuris.

Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis NRA.lv stāsta, ka 2015. gadā gan pašmāju, gan ārzemju dienestu pārbaudēs konstatēti vien daži benzopirēna normu pārsniegšanas gadījumi, bet šogad tādu praktiski nav. «Grūti pateikt, vai viņi atbraukuši, lai atvērtu tirgu, vai arī lai pamatotu lieguma turpinājumu,» spriež M Balodis. Tomēr viņš cer uz pozitīvām ziņām. Inspekcija notiek pēc Eirāzijas Ekonomiskās savienības ierosinājuma, tātad cerības ir ne vien uz Krievijas, bet arī Baltkrievijas un Kazahstānas tirgu.

Dīvains laiks gan izvēlēts inspekcijai, ņemot vērā, ka vasara nav zivju pārstrādē tas aktīvākais darba cēliens. Jūra ir silta, gaiss vēl siltāks, un kvalitatīvas brētliņas fabrikām nodrošināt ir neiespējami. Kūpinot tās plaisā. Garša varbūt arī tā nekas, taču izskats žēlīgs. Tāpēc vasarā zivju rūpnīcās ir atvaļinājumu laiks – notiek ražošanas līniju apkope, ēku remonti, bet uz veikaliem ceļo noliktavu krājumi.

Tāpēc uzņēmuma Gamma-A tehniskajam direktoram Knutam Budem ir lielas šaubas par krievu inspektoru nodomiem. Varbūt atbraukuši vienkārši pa Jūrmalu padzīvoties un ar zemenēm panašķoties. Galu galā arī pērn, inspicējot Gammas uzņēmumu, neviena pati piezīme netika izteikta, bet vēlāk slēdzienā visām fabrikām vieni un tie paši pārkāpumi salikti copy-paste, benzopirēnu ieskaitot. Par to direktoram lielākās dusmas: «Magņitogorskā gaisā ir 15 reižu lielāka benzopirēna koncentrācija nekā mūsu šprotēs! Un par to neviens nesatraucas.»

Satraukums vakar valdīja uzņēmumā Gamma-A. Inspektori vēl nebija pat pieteikušies, bet – ko tad viņiem rādīt, ja ražošanas līnijas stāv dīkā. Ciemiņus jau arī mājās neaicina, kad remonts notiek. Tomēr skaidrs, ka pēc plašā Krievijas tirgus ilgojas visi Latvijas zivrūpnieki. Strauja pārorientēšanās uz Ķīnas tirgu esot utopija. Pat, ja kādam izdevies aizsūtīt uz turieni paleti šprotu bundžiņu, ķīnieši jau neatdos jaunu ražošanas nišu svešajiem. Saķīmiķos paši kādas zivteles bundžās, ja būs pieprasījums.

Krievijas pārtikas inspektoru vizīte turpināsies visu šo nedēļu, pēc tam viņi gatavos gala ziņojumu, ko saskaņos ar Latvijas pusi, un pret rudeni tad arī varētu tikt pieņemts lēmums – būs Rīgas blondajām šprotēm vīza iebraukšanai Krievijā vai nebūs.

Vienlaikus Latvijā notiek arī otra inspekcija. Tajā tiek pārbaudīts sojas lopbarības tranzīts no Argentīnas cauri Latvijai uz Krieviju. Inspicēta tiek Rīgas osta, valsts zinātniskais institūts BIOR un kāds pārstrādes uzņēmums. PVD ģenerāldirektors M. Balodis skaidro, ka šī pārbaude saistīta ar Krievijas un Argentīnas domstarpībām attiecībā uz ģenētiski modificētu produkciju. Latvija šajā stāstā ir vien starpnieks.

Imants Vīksne

Foto:zinka/https://pixabay.com/en/users/zinka-1843198//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru