WordPress database error: [Table './nozare_main/wp_term_relationships' is marked as crashed and last (automatic?) repair failed]
SELECT t.*, tt.*, tr.object_id FROM wp_terms AS t INNER JOIN wp_term_taxonomy AS tt ON tt.term_id = t.term_id INNER JOIN wp_term_relationships AS tr ON tr.term_taxonomy_id = tt.term_taxonomy_id WHERE tt.taxonomy IN ('category', 'post_tag', 'post_format') AND tr.object_id IN (61303) ORDER BY t.name ASC

Izglītības kvalitāti apaudzēs ar milzīgu datu bāzi | Nozare.info
autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Izglītības kvalitāti apaudzēs ar milzīgu datu bāzi

Izglītības kvalitātes monvijāitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pilnībā varētu būt gatavs 2021. gada beigās, sniedzot apjomīgu un detalizētu analīzi par katru izglītības iestādi. Šiem rādītājiem būs svarīga loma izglītības vadības sistēmā, ko sāks pakāpeniski ieviest ar šā gada 1. septembri un kura paredz procesu decentralizāciju, daudz lielāku atbildību uzticot iestāžu dibinātājiem. Bažas gan pastāv, ka datu bāze būs milzīga, taču – ko no tā iegūs procesā iesaistītie, tostarp bērni?

«Šobrīd izpratne par izglītības kvalitāti ir ļoti atšķirīga. Pašvaldības nereti uztver skolas kā sociālu projektu – tā ir vieta, kur silts un jumts virs galvas. Vairāk vietvaru nekas neinteresē, bet par pārējo lai domā ministrija. Savukārt IZM un skolu vadītājiem ir vēl cita izpratne. Tas ir milzīgs horizonts, kurā mēs staigājam,» akcentēja Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadītājs Arvils Ašeradens. Tas novedot pie tā, kā liecina starptautiskie pētījumi, tostarp OECD, ka Latvija atpaliek no vidējiem rādītājiem dalībvalstu vidū, kamēr kaimiņi – Igaunija – strauji virzās uz augšu. Satraucoša ir arī rezultātu izkliedētība, proti, salīdzinot centralizēto eksāmenu (CE) rezultātus Rīgas, lielo pilsētu un lauku skolās, ievērojami zemāki ir tieši pēdējās. Turklāt CE iegūt minimālos 5%, kas vajadzīgi, lai pārbaudījums tiktu nokārtots, var bez lielas piepūles, atgādināja A. Ašeradens. Bažas radot arī situācija ar pedagogiem – ir vērojama novecošanās (maz jauno pedagogu ienāk nozarē), kam par iemeslu ir zemais profesijas prestižs (pat zemāks par politiķiem) un arī nekonkurētspējīgā darba samaksa.

Top monitoringa rīks

IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja NRA.lv atzina, ka vienā teikumā noformulēt, kas ir izglītības kvalitāte, nebūs iespējams. IZM patlaban strādā pie izglītības kvalitātes monitoringa rīka. Ir izveidota struktūra, iedalot to četrās pamatkategorijās: atbilstība mērķiem, kvalitatīvas mācības, laba pārvaldība un iekļaujoša vide. Katrai no tām ir pakārtoti trīs pamatelementi, kas ietver konkrētus procesus un rezultātus. Piemēram, kvalitatīvu mācību kritēriji: mācīšanās un mācīšana, pedagogu profesionālā kapacitāte, izglītības programmu īstenošana.

Sistēma netop ātri, jo datu bāze, kuru plānots arī publiskot, ir milzīga – tā aptver ne tikai aptuveni 700 vispārējās izglītības iestādes, bet arī pārējās – speciālās, profesionālās skolas. «Nav domāts veidot reitingus, bet gan veidot daudzpakāpju vērtēšanu,» uzsvēra G. Arāja, piebilstot, ka sistēma pilnībā varētu būt gatava 2021. gada beigās, bet šogad plānots izstrādāt rādītāju aprakstus.

Monitoringa rīku prototips tiks sasaistīts arī ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, izglītības programmu un iestāžu akreditāciju. Tiks izstrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma. Plānota arī atbalsta pasākumu definēšana un dibinātāja atbildības nostiprināšana. «Lai nebūtu tā, ka pasakām – tas ir labs, bet tas slikts, bet lai būtu arī atbalsta pasākumi, kas ļautu uzlabot situāciju,» sacīja IZM pārstāve. Lai pilnveidotu sistēmu, tiks veikti arī pieci pētījumi, piemēram, par izglītības iestāžu pārvaldības modeļa izstrādi.

Jaunā sistēma no 1. septembra

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols, skaidrojot, «uz kurieni virzās izglītības kvalitātes vērtēšana», norādīja, ka, sākot ar 2020. gada 1. septembri, IKVD sāks ieviest jauno kvalitātes vadības sistēmu izglītībā un šis process aizņems četrus gadus. Tās pamatā ir trīs komponentes: izglītības iestādes iekšējā (pašvērtējums) un ārējā vērtēšana (akreditācija) un izglītības kvalitātes monitorings, tajā skaitā risku pārvaldības sistēma. Jau patlaban IKVD piedāvā valsts finansētus kursus visiem izglītības iestāžu vadītājiem un pašvaldības izglītības darba speciālistiem, kuros skaidro gaidāmās izmaiņas. Ir arī virkne citu informatīvu pasākumu, kas palīdzēs pāriet no centralizētas sistēmas uz decentralizētu, kas nozīmē, ka «tiek palielināta dibinātāja atbildība par izglītības kvalitāti un palielinās skolas kā mācīšanās organizācijas atbildība par mērķu sasniegšanu, kvalitatīvu izglītību, iekļaujošu vidi un efektīvu pārvaldību». R. Ozols apgalvoja, ka tas nepalielinās normatīvo aktu daudzumu, bet gan samazinās, tostarp arī izmaksas.

Akcents uz vājākajām skolām

IKVD uzdevums būs monitorēt izglītības kvalitāti un identificēt riskus, nodrošinot ārējo vērtēšanu kopā ar izglītības iestādes dibinātāju. Taču lielāka vērība tiks veltīta skolām, kur ir zemāki sasniegumi. «Tas nozīmē, ka mēs visu laiku nevērtējam visus, bet fokusējamies tur, kur vajadzīga pilnveidošana un atbalsts,» sacīja R. Ozols. Lai uzlabotu vērtēšanu, tiek pilnveidots darbs arī ar akreditācijas ekspertiem (atlase, sagatavošana, akreditācijas komisijas ziņojums un rekomendācijas).

Atšķirīgs no līdzšinējā būs arī pārskats par izglītības kvalitāti, ko IKVD sagatavos ik gadu. Pirmais šāda veida dokuments tiks publiskots šā gada decembrī, kur būs padziļināta informācija, kas iegūta kvalitātes vērtēšanā (būs publiski pieejamas un arī ierobežotas pieejamības sadaļas), kā arī izpētes daļa par tobrīd aktuāliem aspektiem (šogad tā būs pilsoniskā un karjeras izglītība un matemātikas mācīšana). Turpmāk tiks vairāk piesaistītas arī augstskolas tā saukto labās prakses piemēru izpētei, kā arī gadījumiem, kad skolas un pašvaldības netiek galā ar izglītības kvalitātes jautājumiem.

Datu pārbagātība var arī traucēt

Vai skolām trūkst datu? It īpaši ņemot vērā to apjomu, ko plānots ieviest – vaicāja izglītības tehnoloģiju uzņēmuma EDURIO skolu izaugsmes vadītājs Latvijā Gatis Narvaišs. Viņaprāt, situācija ir tāda, ka skolas nereti nespēj tikt galā ar visiem pieejamajiem datiem, un lielākā problēma ir tieši datu savietojamībā, tāpēc būtiska ir datu analīze un to izmantojums. Skolām un izglītības darba vadītājiem bieži vien trūkst arī laika un prasmes ar tiem strādāt. Problēma ir arī tajā, ka skolas nereti uzņemas citu institūciju lomu, tāpēc mazāk laika paliek savām tiešajām funkcijām. Viņš minēja Lielbritānijas piemēru – skolās, kur nav apmierinoša kvalitāte, tiek ieteikts mainīt pārvaldību. Tādā gadījumā tiek piesaistīta bezpeļņas organizācija: skolu grupu konsorcijs, kas uzņemas administratīvo darbu, lai skolas vadība varētu strādāt tieši pie izglītības kvalitātes jautājumiem.

G. Narvaišs uzsvēra, ka attiecībā uz jauno kvalitātes vadības sistēmu vispirms jātiek skaidrībā, kā mums šobrīd trūkst: datu analīzes un izmantošanas, datu drošības, procesu un procedūru skaidrības (tā nereti ir vājā vieta skolās – tas nav definēts, tāpēc to nevar novērtēt)?

Solis uz priekšu

Deputāte Anita Muižniece un komisijas vadītājs A. Ašeradens atzina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo informāciju, kas izskanēja komisijā, šis ir milzīgs solis uz priekšu. Taču nepietiekot ar rādītājiem un kritērijiem – jāsāk runāt par kvalitātes vadību. «Svarīgi ir saprast, kas tad ir kvalitāte un kādus mērķus sev izvirzām. Būtiski ir arī tas: kas lieto tos datus, ko tie dod. Ko bērniem un vecākiem dos jaunie rīki un sistēmas?» vērsa uzmanību A. Ašeradens. Viņš arī mudināja pēc iespējas ātrāk iedarbināt agrīnās brīdināšanas sistēmu. Lai nebūtu tā, ka skolā ilgstoši netiek galā ar vardarbību, bet reaģēts tiek tikai pēc sešiem gadiem, kad ir kārtējā akreditācija. Savukārt deputāte Evija Papule rosināja padomāt par funkciju nodali IKVD (tā nosaukums izpelnījās viņas vērtējumu «debils pēc būtības») – lai tā nebūtu vienlaikus «dodošā un sitošā institūcija».

Aisma Orupe

Pievienot komentāru