Internātskolu uzturēšanas modelis “karājas gaisā”
Joprojām nav skaidrs, kā pēc 2018. gada 1. janvāra finansēs internātskolas, kad to uzturēšanai vairs netiks piešķirti valsts līdzekļi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pastāv uz to, ka tās pilnībā jāuztic pašvaldībām vai arī jālemj par to reorganizēšanu vai slēgšanu. Pašvaldības un internātskolu vadība iebilst pret esošās sistēmas maiņu un uzskata, ka šo skolu slēgšana var novest pie sociāli neaizsargāto bērnu skaita palielināšanās.
NRA.lv raksta, ka kopš 2004. gada internātskolu audzēkņu skaits ir sarucis teju par trešdaļu, un patlaban tajās kopumā mācās 2397 izglītojamie. Samazinājies arī pašu skolu skaits: 2010. gadā bija 21, bet šogad – 15 (14 pašvaldībās, no tām divas Rīgā). Vairākums skolēnu tajās apgūst pamatizglītības programmu (62%), 26% – speciālās, bet pavisam neliela daļa – profesionālās un vidējās izglītības programmas, un aptuveni 100 bērnu vecumā no 5 līdz 6 gadiem mācās pirmsskolas posmā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes un Sociālo un darba lietu komisiju apvienotajā sēdē informēja IZM. Ministrija arī akcentēja, ka, anketējot visu
15 skolu vadītājus, viņu secinājumi bijuši šādi: šīs skolas nodrošina izglītības apguvi tāpat kā citas skolas; jāturpina pildīt atbalsta, sociālās korekcijas, speciālās izglītības funkcijas, juridiski neuzņemoties aizbildņa funkcijas; direktori nav gatavi kritiski izvērtēt atbalsta speciālistu klāstu; nav nepieciešams mainīt skolu pastāvēšanas un finansēšanas modeli.
IZM iesaka pēc 2018. gada 1. janvāra no valsts budžeta novirzīt tikai naudu pedagogu algām, bet audzēkņu uzturēšanas izmaksas citas pašvaldības skolā segt savstarpējo norēķinu kārtībā. Otrs solis: pašvaldības maksā par terminētiem sociālajiem pakalpojumiem, ko sniedz internātskola.
Arī Labklājības ministrija uzskata: valsts prioritāte ir iekļaujošā izglītība, nevis internātskolas, kas tikai palielina audzēkņu sociālo atstumtību. Tā ir atsevišķu pašvaldību problēma, jo vairākums bērnu šajās mācību iestādēs nāk no tās teritorijām, un tikai 35% bērnu nāk no citām pašvaldībām. Dati rāda, ka vien 1500 izglītojamo dzīvo internātos, bet pārējie vakaros dodas mājās. Turklāt nereti parastā skola un internātskola atrodas netālu cita pie citas, tāpēc gluži loģiski būtu tās apvienot un tiem, kas dzīvo attālāk, piedāvāt internāta pakalpojumus.
Pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga vērsa uzmanību uz informatīvā ziņojuma vājajām vietām, proti, internātskolas netiek skatītas kopā ar skolu tīkla sakārtošanu, nav izvērtēti to kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, nav arī skaidrs, kas notiks ar pedagogiem reorganizācijas gadījumā. Vaiņodes internātskolas direktors Reinis Ulberts uzsvēra, ka pedagogu algu reforma radījusi finansiālu robu šo skolu uzturēšanā. Nācies atlaist visu atbalsta personālu, atteikties no mūzikas terapijas, ekskursijām. Turklāt gandrīz 7000 eiro aizgājis atlaisto darbinieku pabalstiem. Lielākā daļa klātesošo mudināja turpināt darba grupas darbu, lai nonāktu pie pieņemamākā modeļa, centrā liekot bērnu un viņa vajadzības. Tāpat norādīts, ka jāsaprot, kādas ir internātskolu funkcijas, jo nav pat saprotams, ar ko internāti atšķiras no vispārizglītojošo skolu dienesta viesnīcas.
Aisma Orupe
Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
