Iezīmējas reāli draudi Ventspils naftas vada nākotnei
Valsts 2011. gada budžeta sastādīšana kalpo par ieganstu, kāpēc Valda Dombrovska valdība varot ignorēt naftas izsūknēšanu no LatRosTrans (LRT) naftas vada.
Naftas vada iztukšošanas un, visticamāk, iznīcināšanas budžets krietni pārsniedz valsts budžeta deficīta samazināšanas apmēru, ar kādu mokās V. Dombrovska valdība. Proti, 320 km pa Latvijas teritoriju ejošo naftas vadu vērtē ap 600 miljonu ASV dolāru apmērā, bet vadā palikušo naftu – 100 miljonu dolāru apmērā. Mazākas, tomēr desmitos miljonu mērāmas summas sola naftas vada metāllūžņu cena u.c. atlikumi. Ja valdība spētu šādus aktīvus pārdot, budžeta samazinājums nebūtu vajadzīgs (būtu vajadzīgs no grāmatvedības viedokļa, jo vienreizējus privatizācijas ieņēmumus ieskaitīt tieši budžetā kreditori neļauj, bet gan jau viņi atkal izliktos neredzam, kā to pašu izdara aplinkus veidā – būtu tik bijusi nauda, ar ko darboties). Tomēr šādas manipulācijas iet pāri vadības spēkiem. Ministru prezidents ir neoficiāli apspriedies par valdības rīcību naftas vada sakarā ar satiksmes ministru Uldi Auguli, tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu, iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci u.c. augstām amatpersonām, bet neko nospriest viņi neesot spējuši. Ministru prezidenta preses pārstāve Līga Krapāne Neatkarīgajai apstiprināja sanāksmes faktu un tās rezultātu noformulēja tā, ka informācija tiks sniegta pēc tam, kad valsts iestādes būs izlēmušas, ko tālāk darīt. Pagājušajā nedēļā Ministru prezidentam un ministriem neesot bijis laika pie naftas vada jautājuma atgriezties, raksta NRA.lv
Kamēr V. Dombrovskis un viņa pārstāvji nevis šā tā, bet “kategoriski” atsakās skaidrot valdības nostāju naftas vada lietā, Ārlietu ministrija cenšas noslēpt to, pirms cik ilga laika Latviju par naftas vada iztukšošanu informēja Baltkrievija. Tās vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko par naftas vada iztukšošanu publiski sāka runāt acīmredzot tāpēc, ka uz konfidenciāli sniegtu informāciju Latvija reaģēja apmēram tāpat, kā Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis atbildēja uz Neatkarīgās jautājumu, vai Baltkrievija vispār ir vērsusies pie Latvijas saistībā ar naftas vada iztukšošanu. Viņš apstiprināja, ka “mēs ar Baltkrievijas pārstāvjiem tiekamies regulāri un apspriežam plašu jautājumu loku”. Visticamāk, ka Latvijas diplomāti arī baltkrievu kolēģiem spēj atbildēt tikai ar tukšu atrunāšanos un laika vilcināšanu, kamēr kaut kādu lēmumu pieņems Latvijas valdība. Speciālisti lēš, ka naftas vada iztukšošana aizņemtu trīs mēnešus laika.
Baltkrievijas noplūdināta informācija piespieda LRT nākt klajā ar publisku paziņojumu, ka “tehnoloģiskās naftas izspiešana no naftas cauruļvada nenozīmē iespēju pārtraukt tranzīta biznesu”. Nafta tiekot izsūknēta, “lai veicinātu cauruļvada iekļaušanos pārrobežu cauruļvadu sistēmā, uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli, saglabātu kvalificētu darbaspēku un koncentrētos uz biznesa paplašināšanu pašreizējos sīvās konkurences apstākļos naftas tranzīta tirgū”. No šādas solījumu virknes saprotams ir tikai tas, ka naftas pārdošana ar uzviju segs izdevumus par naftas vada uzturēšanu kopš 2003. gada, kad tā darbība tika pārtraukta. Turpretī solījums par “cauruļvada iekļaušanos pārrobežu cauruļvadu sistēmā” u.tml. var izraisīt tikai izbrīnu.
Uz LRT paziņojumā ietvertajām aplamībām norāda SIA Skonto nafta valdes loceklis Ivars Naglis. Pirmkārt, naftas izsūknēšana no naftas vada taču prasīs papildu investīcijas, lai naftas vadu vispirms piepildītu ar bufernaftu par 100 miljoniem dolāru tagadējās cenās. Otrkārt, kāpēc tad LRT izvairījās no iekļaušanās “pārrobežu cauruļvadu sistēmā”, pa kuru uz Baltkrieviju varēja plūst Venecuēlas nafta?
Uzticību neizraisa arī LRT arguments, ka naftas vietā tas iepildīšot naftas vadā slāpekli, kas nodrošināšot labāku metāla saglabāšanos. Ja nafta patiešām šim uzdevumam nekalpotu vislabāk, tad naftas vads būtu jau sen izjucis, jo nafta pa to plūda kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem un stāvēja pēdējos septiņus gadus. “Jebkurā cauruļvadā ir mikroplaisas, un slāpeklim, ko sola lietot LRT, atšķirībā no naftas ir ļoti lielas iespējas pa tām izplūst,” turpina I. Naglis.
LRT ir meitas uzņēmums a/s Ventspils nafta (VN), kurai pieder 66% LRT kapitāla. Savukārt lielākā VN akciju pakete pieder starptautiskajam energoresursu tirdzniecības konsorcijam Vitol, kura vārdā VN akcijas no Latvijas valsts savulaik iegādājās Kiprā reģistrēts uzņēmums Euromin. Investoru ienākšana tika pavadīta ar stāstiem, ka viņi papildinās VN darbību naftas tranzīta nozarē ar VN rezervuāru izmantošanu naftas tirdzniecībai un naftas produktu ražošanai. Tagad izrādās, ka Vitol no naftas tranzīta apkalpošanas atsakās vispār, bet tā vēlēšanās palikt Latvijā arī kļūst apšaubāma.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
