Gobzems sola dibināt partiju un rīkot referendumu par tautas vēlētu prezidentu
Pirmoreiz Egils Levits publiski kā kandidāts uz Valsts prezidenta amatu tika minēts 2007. gadā. Tomēr valdošā koalīcija izvirzīja Valdi Zatleru. Četrus gadus vēlāk Levits atkal bija potenciālo kandidātu sarakstā, bet oficiāli viņu atkal neizvirzīja. Par prezidentu deputāti ievēlēja Andri Bērziņu no ZZS. Tuvojoties 2015. gada prezidenta vēlēšanām, Levita vārds izskanēja arvien biežāk. Jūtot sabiedrības atbalstu, Nacionālā apvienība viņu izvirzīja oficiāli, ZZS pieteica Vējoni. Aizkulišu sarunās tika rēķināts, ka neviens no viņiem negūs vajadzīgo balsu skaitu. Levitu no kandidēšanas mēģināja atrunāt.
Četros balsojumos neviens kandidāts nesavāca vajadzīgo balsu skaitu. Piektajā Vējonis saņēma 55. Politiķi pēc tam pieļāva, ka tas noticis arī ar “Saskaņas” palīdzību, bet tā aizvien palikusi mīkla, jo prezidenta vēlēšanas bija aizklātas. Šogad slepenām shēmām nebija iespēju, jo deputāti vairs nevar paturēt savu izvēli noslēpumā.
Atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas bija sabiedrības iniciatīva – to parakstīja vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām iepriekšējais parlamenta sasaukums to atbalstīja galīgajā lasījumā. Pret balsoja tikai trīs ZZS deputāti, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Šoreiz koalīcijas partijas vienoti izvirzīja Egilu Levitu. No sašķeltās “KPV LV” par viņu parakstījās Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs. Par pārējo “KPV LV” skaidrību nebija, bet Levitam līdz ar to bija 51 balss. Vēlēšanu rītā Levits Saeimā ieradās agri un 20 minūtes pavadīja Saeimas priekšsēdētājas kabinetā.
ZZS kā savu kandidātu bija izvirzījusi tiesībsargu Juri Jansonu. “KPV LV” iekšējās opozicionāres un no frakcijas izslēgtais Aldis Gobzems nosauca Didzi Šmitu. Pārējie frakcijas deputāti savu izvēli turēja noslēpumā līdz pat vēlēšanām. Līdz ar “KPV LV” nosvēršanos par labu Levitam intriga vēlēšanās zuda. ”Saskaņa” aicināja opozīciju nebalsot ne par vienu, bet tam lielas nozīmes nebija.
Par tiesībsargu Juri Jansonu nobalsoja tikai astoņi ZZS deputāti. Divi frakcijas pārstāvji pārkāpa partijas disciplīnu un sabojāja vēlēšanu biļetenus.
“Manā vērtējumā šobrīd tas, par ko es varēju savu balsi atdot, bija Levita kungs. Tas ir atšķirīgi no kopējās partijas pieteikuma. Man būs jāsadzīvo pašai ar savu sirdsapziņu,” norādīja Anda Čakša (ZZS).
“Protams, frakcijas disciplīna ir disciplīna, bet ja tev kaut ko ir ļoti grūti izdarīt, tad kādā brīdī tu padomā, ka labāk nevajag. Jansona kungs krustiņu tajā vienatnē ar sevi dabūja, bet mīnusus neieliku citiem,” norādīja Māris Kučinskis (ZZS).
“Saskaņai” atbalstīt Jansonu neļāva aizvainojums. Tā Jansonu savulaik ieteica tiesībsarga amatam, bet vēlāk viņa birojs bijis kritisks par izglītības un latviešu valodas zināšanu kvalitāti krievu skolās.
“Man bija ļoti labas attiecības ar Juri Silovu, mēs bijām 12 gadus kopā strādājuši Latvijas Bankā, un tad viņš kļuva par “Saskaņas” deputātu, faktiski tā bija vienīgā saikne ar šo politisko partiju,” skaidroja tiesībsargs Juris Jansons.
”Saskaņa” un četri KPV LV opozicionāri nobalsoja par Šmitu.
“Mēs vienmēr jūtam līdzi vājākajam. Šajā situācijā, kad mums tika atvēlēta garlaikota statista loma, mēs izvēlējāmies uzturēt Didža Šmita “duku”. Mēs neatbalstījām “KPV LV” nekādā veidā. Visas problēmas nav nekādā sakarā ar mums. Mēs nemaz neesam priecīgi, bet neesam arī noskumuši, mums pietiek savu problēmu, kā jūs zināt,” lēmumu skaidroja Jānis Urbanovičs (S).
Nesaņemot savas frakcijas atbalstu Šmitam, Linda Liepiņa un Karina Sprūde paziņoja, ka pamet frakciju. No “KPV LV” oficiāli atšķēlušies jau trīs deputāti.
“Mūsu nelielā deputātu grupiņa, kas ir satuvinājusies kaut kādā emocionālā vai praktiskā izpratnē, mēs virzīsim likumdošanas iniciatīvu par valsts vēlētu prezidentu, tas ir, par tautas vēlētu prezidentu. Un mēs esam gatavi šo jautājumu virzīt uz referendumu, ja ir nepieciešams. Šodien jau varu pateikt, ka es dibināšu politisko organizāciju. Visticamāk, tas notiks šī gada rudenī,” norādīja Saeimas deputāts Aldis Gobzems.
Šmits šobrīd ir vienīgais no “KPV LV” iekšējās opozīcijas, kas vēl palicis frakcijā. Saeimas prezidijam saistībā ar prezidenta vēlēšanām vēl būs jāatrisina kāds juridisks kāzuss. Opozīcija pirmā pasteidzās iesniegt pieprasījumu sasaukt sēdi prezidenta ievēlēšanai. Viņu izvēlētais datums bija 5. jūnijs. Tad prombūtnē būtu vairāki koalīcijas deputāti. Pēc tam koalīcijas partijas iesniedza savu priekšlikumu par 29. maiju. Prezidijs sēdi sasauca koalīcijai vēlamajā datumā, otru priekšlikumu noliekot malā.
“Es lūdzu izsludināt arī piektajā datumā, neskatoties, ka 29. un 5. līdzīga dienas kārtība, un apsolīju visiem frakciju vadītājiem un prezidija locekļiem – ja 29. datumā būs ievēlēts prezidents, mana frakcija atsauks parakstus tāpēc, ka no tas vairs nav lietderīgi,” norāda Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S).
Opozīcija uzskata, ka Satversme Saeimas prezidijam uzliek par pienākumu sasaukt ārkārtas sēdi pēc trešdaļas deputātu pieprasījuma. Tā vietā Prezidijs lemšanu par iesniegumu atlika. Strīds par to izvērtās arī debatēs prezidenta ievēlēšanas sēdē. Tagad opozīcija pieļauj, ka principa pēc neatsauks iesniegumu. Tad Prezidijam var nākties sasaukt vēl vienu ārkārtas sēdi nākamnedēļ. Atkārtoti rīkot Valsts prezidenta vēlēšanas gan nav iespējams.
“Šobrīd mēs neesam apsprieduši frakcijā par iespēju atsaukt šo iesniegumu, jo mums arī jāsaprot, kā šajā situācijā, kas ir juridiski sarežģīti, virzīties uz priekšu, jo mēs nevēlamies pieļaut, lai Satversmē paredzētās tiesības tiktu ignorētas un uz ilgu laiku vienkārši tiek atlikti šie iesniegumi, jo tādā veidā jau arī teorētiski mēs varētu šo iesniegumu nolikt gadu malā, varbūt līdz nākošajai Saeimai un pateikt, ka tas vairs nav aktuāli,” piebilda Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS).
Foto: Saeimas kanceleja
