autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Ģimenes ārstu streika laikā speciālisti ir nepietiekami noslogoti

Ģimenes ārstu streika dēļ slimnīcu uzņemšanas nodaļās ir vērojams vairāk pacientu, kas slimnīcu personālam nozīmē papildu slodzi. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš uzsvēra, ka saistībā ar ģimenes ārstu streiku slimnīcu uzņemšanas nodaļās ir vērojams vairāk pacientu, turklāt slimnīcu personāls izjūt to neapmierinātību, jo šis pakalpojumi slimnīcā maksā daudz dārgāk nekā pie ģimenes ārsta.

Tāpat viņš norādīja uz ārstu – speciālistu noslodzi: tā kā streika laikā nosūtījumi netiek izrakstīti, slimnīcās strādājošajiem speciālistiem neesot pietiekams noslogojums. “Ārsts – speciālists tiek turēts dežūrslodzē, algas viņiem jāmaksā,” sacīja Kalējs.

Jau vēstīts, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), izvērtējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas gala piedāvājumu veselības nozares uzlabošanai, neparakstīs vienošanos. Streiks turpināsies līdz 1. oktobrim, taču līdz tam jaunā streika forma noteiks, ka ģimenes ārsti veiks pacientu aprūpi, dienā pieņemot ne vairāk kā 20 pacientus.

Kā jau vēstīts, kopš 3. jūlija Latvijas slimnīcās norit brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteikušies strādāt normālo pagarināto darba laiku.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Foto: estableman/https://pixabay.com/en/users/estableman-5508870//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru