Gašpuitis: Inflāciju diktēs ārējie faktori

Novembrī gada inflācija nostājās uz 3% atzīmes. Līdzvērtīgi – par 3% pieauga gan preču, gan pakalpojumu cenas. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokli, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.

Dominējot sezonālajām atlaidēm un degvielas cenas kritumam, inflācija decembrī paslīdēs zem 3%, bet gada vidējā inflācija būs 2.5-2.6% apmērā. Galvenais iemesls inflācijas aktivizācijai šogad ir cenu lēciens preču grupā, kam būs noteicoša ietekme arī nākamgad. Taču nākamā gada perspektīvas šobrīd iezīmējas neviennozīmīgi, ko diktē arējā nenoteiktība. No vienas puses veidojas inflāciju bremzējoši faktori, respektīvi, nesenais naftas cenas kritums, kā arī vājākas globālās ekonomikas perspektīvas. No otras puses darba tirgi pasaulē ir spēcīgi, atalgojuma pieaugums atdzīvojas, bet uzņēmumu jaudu noslodze ir ļoti augsta. Tāpat inflācija pieaug daudzās strauji augošajās valstīs.

Korekcijas viesīs naftas cenas turpmākās dinamika, un šobrīd pastāv diametrāli skatījumi par turpmāko naftas cenu attīstību. SEB bankas skatījums ir, ka tā atgūsies, bet jautājums ir līmenis, pie kura tās nostāsies. Tāpat jautājums ir, cik lielā mērā Latvija šo globālo inflāciju importēs, jo pēdējos mēnešos preču inflācija ir izlīdzinājusies ar pakalpojumu inflāciju (pakārtota iekšzemes procesiem). Un sagaidāms, ka, sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, pakalpojumu cenu kāpums turpināsies. Tāpat būs vērojams akcīzes nodokļa, kā arī elektroenerģijas cenu pieaugums. Savas korekcijas pārtikas cenās viesīs arī svārstīgie laikapstākļi. Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, nākamā gadā inflācijas prognoze ir 2.9%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists