Gašpuitis: Iekšējie faktori dzīs inflāciju uz priekšu
2018. gada decembrī gada inflācija noslīdēja līdz 2.6%. Preču cenas pieauga par 2.3%, pakalpojumiem par 3.1%. Decembra inflācija parāda viena mēneša izmaiņas gada laikā. Atskatoties uz 12 mēnešiem (salīdzinot ar 2017. gada 12 mēnešiem), gada vidējā inflācija pērn bija 2.5%. Visa gada laikā lielāko cenu kāpumu uzrāda transports (+4.6% ietver degvielas izmaiņas), alkohols (+4.3%), maksa par mājokli (komunālie pakalpojumi +4.1%) un veselības aprūpe (+3.3%). Tāpat ierasti ir redzēt cenu pieaugumu pakalpojumos kopumā (+3.2%). Salīdzinot 2017. gadu, kad pārtikas inflācija bija 5.6%, pērn pārtikas cenu līmenis ir audzis par 0.6%. Interesanti vērot, ka trešo gadu pēc kārtas ir pazeminājies mājokļa iekārtu un mājsaimniecības preču cenas, kas norāda uz šajā segmentā valdošo konkurenci un ļauj iedzīvotājiem izdevīgi turpināt labiekārtot savus mitekļus.
Neskatoties uz labvēlīgajiem procesiem ekonomikā, 2018. gads ir ticis pavadīts zemas inflācijas apstākļos. Tā nav būtiski kaitējusi kopējam pirktspējas pieaugumam ekonomikā, kaut pret noteiktām iedzīvotāju grupām tā bijusi krietni skarbāka. Vērtējot šī gada inflācijas perspektīvas, jāatzīst, ka izņemot atsevišķas strauji augošās ekonomikas, globālā inflācija turpina nīkuļot zem centrālo banku vēlamā līmeņa. Tās perspektīvas pazemina pēdējos mēnešos piedzīvotais naftas cenas kritums un bažas par izaugsmes palēnināšanos. Lai arī daudzviet pasaulē darba samaksas pieaugums uzlabojas, tas vēl ir pārāk nepārliecinošs, lai ietekmētu inflācijas gaidas.
Jautājumi saglabājas par naftas cenas turpmāko dinamiku. SEB skatījumā tās cena šogad turēsies pie 60 $ par barelu. Taču tās turpmāko cenas likteni diktēs Saūda Arābijas un Krievijas rīcība. Tirdzniecības karu, dažādu slimību, kā arī neparedzamo laikapstākļu dēļ nenoteiktas ir pārtikas cenu perspektīvas. Visdrīzāk iztiksim bez tik krasiem kāpumiem kā 2017. gadā, kaut neliels kāpums pārtikas produktiem Latvijas veikalos ir gaidāms. Sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, šogad vērosim turpmāku pakalpojumu sadārdzināšanos, piemēram, mājokli, atpūtu, izklaidi utt. Šogad mājsaimniecības sagaida arī akcīzes nodokļa pieaugums, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu pieaugums. Līdz ar to inflācijas turpinās ierasti mērenu kāpumu. 2019. gada inflācijas prognoze ir 2.9%.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
