Gašpuitis: Globālā ekonomika tiecas atgūties, bet maz atbalsta punktu
Šķiet, ka pasaules ekonomika ir atguvusies no pērn piedzīvotā rūpniecības nozares izraisītās lejupslīdes. Izaugsmes atgriešanās notiek izteikti piesardzīgi, bet ilgstošā politiskā nenoteiktība un piedāvājuma puses ierobežojumi samazina augšupejas potenciālu. Centrālo banku signāli par zemām procentu likmēm sniegs atbalstu, taču rada jautājumus par parāda uzkrāšanās riskiem ilgtermiņā un aktīvu cenu kraso pieaugumu. Fiskālā politika noteikti var ieņemt lielāku nozīmi, taču stingrie fiskālie noteikumi un valdību vājā finansiālā stāvokļa dēļ, stimulu deva joprojām būs piesardzīga.
ASV Federālo rezervju sistēmas procentu likmju samazinājumi un mazinātie tirdzniecības riski, pateicoties progresam ASV un Ķīnas sarunās, ir atjaunojuši optimismu finanšu tirgos. Apstrādes rūpniecības indeksi uzrāda pazīmes par lejupslīdes apstāšanos un noskaņojuma indikatoros ir vērojamas vājas norādes uz atgūšanos. Iekšzemes pieprasījums lielākajā daļā valstu joprojām ir spēcīgs, ko uztur spēcīgais darba tirgus. Tas ir ielicis stabilāku pamatu izaugsmei nākotnē. SEB ekonomisti prognozē, ka globālā IKP pieaugums palielināsies no 3% 2019. gadā līdz 3.1% šogad un 3.3% 2021. gadā. Attīstības valstu (EM) ekonomiku atveseļošanās ir galvenais paātrinājuma iemesls.
Aktīvāka pasaules tirdzniecība palīdzēs saglabāt eksporta izaugsmi Eiropā un citviet, taču dažādu iemeslu dēļ globālā izaugsme būs zemāka nekā vidēji pēdējā desmitgadē. Daudzas EM ekonomikas ir sasniegušas brieduma pakāpi, kas apgrūtina straujā pieauguma tempa noturēšanu. Attīstītajās ekonomikās zemākais bezdarba līmenis 40-50 gadu laikā pievērš galveno uzmanību piedāvājuma puses ierobežojumiem, jo negatīvie pieprasījuma riski samazinās. Tomēr turpmāks ASV nodarbinātības pieaugums un zemāks līdzsvara bezdarba līmenis eirozonā – ieskaitot reformas Francijā, Spānijā un citur – ļaus pagarināt ekonomisko ekspansiju. Saglabājas arī politiskās nenoteiktības faktori par ASV un Ķīnas tirdzniecības attīstību, kā arī tirdzniecību starp Eiropas Savienību un ASV un Apvienoto Karalisti. Vēl viens nenoteiktības avots ir paaugstināta spriedze starp ASV un Irānu. Tomēr visos šajos gadījumos iesaistītajām pusēm ir nopietni iemesli, lai izvairītos no apzinātas situācijas saasināšanas.
Centrālās bankas turpinās atbalstīt ekonomiku, taču jaunām iniciatīvām daudz iespēju nav atlicis. Pieaugusī apzināšanās, piemēram, eirozonā par negatīvu likmju un ienesīguma trūkumiem ir paaugstinājusi barjeras turpmākiem stimulēšanas pasākumiem. Signāli no vadošajām centrālajām bankām, ka tās gatavas pieņemt augstāku inflāciju, nozīmē, ka likmju paaugstināšanas slieksnis būs augsts. Paredzams, ka šādos apstākļos fiskālās politikas veidotājiem būs lielāka loma, piemēram, izmantojot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā, ar klimatu saistītos projektos un izglītībā. Tomēr praksē paredzams, ka fiskālo stimulu deva būs ierobežota, ņemot vērā jau tā augsto ASV federālā budžeta deficītu un stingro fiskālo sistēmu Eiropā.
Neskatoties uz dažām stabilizācijas pazīmēm, noskaņojuma rādītāji 2019. gada beigās un 2020. gada sākumā norāda uz vāju vai pat sarūkošu Zviedrijas IKP. Visizteiktākais vājums vērojams apstrādes rūpniecībā, savukārt uz iekšzemi orientētajās nozarēs ir vērojamas zināmas atveseļošanās pazīmes: visskaidrāk mazumtirdzniecības un būvniecības nozarēs. 2020. gada Zviedrijas IKP pieauguma prognoze ir 1.1%, 2021. gada – 1.7%. Norvēģijas ekonomika sasniedza izaugsmes kulmināciju 2019. gada rudenī. Kontinentālās daļas ekonomika (izņemot naftu, gāzi un kuģniecību) palēnināsies, jo samazināsies investīcijas naftas ieguves nozarēs. Kontinentālās daļas IKP pieaugums palēnināsies līdz 2% šogad un 1.8% nākamgad. Dānijā izaugsme būs straujāka nekā eirozonā, un to nodrošinās spēcīgs nodarbinātības pieaugums un pienācīgs privātais patēriņš. Tomēr tā pakāpeniski samazināsies no vairāk nekā 2% pērn līdz 1.5% 2021. gadā. Patēriņš un pakalpojumu eksports bija galvenie Somijas ekonomikas balsti. Izaugsme turēsies aptuveni 1.5% apmērā, ko uzmundrinās nedaudz labāki globālās ekonomikas apstākļi.
Ar nelielu aizturi globālā lejupslīde sāk ietekmēt Baltijas valstu ekonomikas. Tas ietver lēnāku rūpniecības un eksporta attīstību, kā arī vājāku pieprasījumu pēc transporta pakalpojumiem. Neskatoties uz lēnāku izaugsmi, situācija darba tirgū joprojām ir saspringta un algu pieaugums temps ir augsts, kas sniedz labu atbalstu tālākam patēriņa pieaugumam. Lietuvas IKP pieaugums šogad un nākamgad palēnināsies līdz aptuveni 2.5%. Latvijā īslaicīgam kritumam līdz 2% šogad 2021. gadā sekos atgūšanās līdz 2.5%. Igaunijā izaugsme palēnināsies no 3.8% pērn līdz 2% šogad un 2021. gadā paātrināsies līdz 2.6%.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
