Ēnu ekonomiku kapos neapkaros

Tieši pirms gada vairākas valsts iestādes nāca klajā ar secinājumu, ka apbedīšanas biznesā liela daļa darījumu notiek nemaksājot nodokļus. Tapa darba grupa, arī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ieteikumi ēnu apkarošanas plānam kā uzraudzību nozarē uzlabot. Kopš tā laika ierēdņi, uzraugošās iestādes un kapu uzņēmēji formāli satikušies tikai divas reizes. Savukārt no ēnu apkarošanas plāna iecerētie uzlabojumi klusu pazuduši, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tuvinieka zaudēšana aizgājēja ģimenei ir sāpīgs brīdis. Bet aptuveni 260 uzņēmumiem Latvijā tas ir ienesīgs bizness. Pirms gada VID, Konkurences padome un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veica plašu pētījumu par apbedīšanas firmu darbu. Atklājumi nebija iepriecinoši. Nozarē notiekošo praktiski neviens neuzrauga, likumdošana ir nesakārtota. Izmanīgākie darboņi to veikli izmanto – firmas apkrāpj klientus, kuri bieži samaksā par darbiem, kurus firmas sola, bet neizdara. Pārsvarā visi norēķini notikuši skaidrā naudā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa – Brūklīte skaidro, ka galvenās problēmas, kas tiek kontatētas ir tas, ka cenrāža vispār nav. “Un otrā problēma bija tieši attiecībā uz cenu norādīšanas skaidrību. Proti, bija norādīti nekonkrēti pakalpojumi un otrām kārtām mēs konstatējām to, ka tika piestādīti rēķini, bet rēķinā parādītais pakalpojums neparādījās cenrādī,” stāsta Baldiņa – Brūklīte”.

Atsevišķiem izredzētiem apbedīšanas kantoriem izdevies iznomāt telpas slimnīcu teritorijās. Šādi iegūstot tiešu pieeju tur mirušajiem pacientiem. Tas noticis vismaz 14 ārstniecības iestādēs.

“Aptuveni trešajā daļā no slimnīcām ir apbedīšanas biroji. Vairumā gadījumā noslēgti (līgumi) bez jebkādiem iepirkumiem, izsolēm. Viņi vienkārši tur atrodas. Un viņam ir īpašas konkurences priekšrocības ar to, ka slimnīcu ārsti vai slimnīcu personāls sadarbojas ar šiem birojiem iesakot iedzīvotājiem, kas ierodas un uzzina, ka tuvinieks miris un iet uz turieni. Un 50% gadījumu no šiem 150 aptaujātajiem tiešām izrādījās, ka cilvēki izvēlas to, ko viņiem iesaka,” skaidro Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Stradiņu slimnīcā kāds uzņēmīgs morga darbinieks pamanījās turpat izveidot savu privātfirmu, kas nodrošināja bēru rīkošanas pakalpojumus. Šobrīd morga darbinieks atlaists un lauzts arī nomas līgums ar viņa uzņēmumu. Bet citas slimnīcas šo praksi turpina. Vairākas Nekā Personīga aptaujātas slimnīcas apstiprināja, ka tās līgumus ar firmām nav pārskatījušas un apbedītāji savu rūpalu slimnīcu paspārnē turpina. Galvenā atruna – citi interesi tur strādāt neesot izrādījuši.

“Mēs, protams, nevaram pateikt, ka nedrīkst atrasties. Latvijā nav arī noregulēts tāds regulējums, kas aizliegtu slimnīcu teritorijā atrasties apbedīšanas birojam. Bet mēs aicinām radīt visiem vienlīdzīgas iespējas. Tas ir iepirkums vai izsole. Nevis kādam tiek kādas īpašas priekšrocības tikai tāpēc, ka ar galveno ārstu vai kādu citu ir labas attiecības. Ja ir kāda sūdzība par slimnīcu, kas to nav īsti tā nokārtojusi, tad mēs informējam Veselības ministriju un es domāju, ka Veselības ministrijai arī ir kaut kādā veidā jārūpējas, lai gan ārsti, gan slimnīcas vadība ētikas principus ievērotu,” norāda Ābrama.

Ogres rajona slimnīca. Dažu desmit metru attālumā no galvenās ēkas atrodas morgs. Tam tieši pretī divstāvu māja, kuras logos tiek reklamēti apbedīšanas piederumi un bēru organizēšana. Slimnīcā skaidro, ka nomnieks SIA “Atvadas & Ogre” pats izrādījis interesi par iespēju te strādāt. Citu gribētāju nav bijis.

SIA “Atvadas & Ogre” pārstāve uz jautājumu, vai pareizi pakalpojumus piedāvāt slimnīcas teritorijā, atbild, ka ir ļoti daudz apbedīšanas biroji, kas sēž pie kapsētām.

Latvijas apbedītāju asociācija jau kopš 2000 gadu vidus cenšas pārliecināt vairākas ministrijas un Saeimas deputātus, ka jāpieņem atsevišķs likums, kas šo specifisko nozari regulētu. Pēdējais neveiksmīgais mēģinājums pirms diviem trim gadiem bijis reģionālo lietu ministrijā. Tā parunājusi ar pašvaldībām un secinājusi, ka neko mainīt nevajag.

“Laukos ir tā. Tur, ja kāds aiziet viņsaulē, tad zina, ka tante Marta prot apmazgāt un saģērbt, Pēteris prot zārku uztaisīt, sarunā Jāni, kuram ir smuks busiņš. Viņš ieliks busiņā un aizvedīs uz kapiem. Un Andrejs ar savu dēlu izraks kapiņu – viņi to ne vienreiz vien ir darījuši. Citam kaut ko atlīdzina, samaksā. Nu tā tas tur notiek,” stāsta Latvijas Apbedītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Štreinfelds.

Ābrama stāsta, ka, ja 11 miljoni varētu būt minimālais apbedīšanas pakalpojumu nozares apgrozījums un ja tikai kādi 5 miljoni tiek iekasēti, tad tas nozīmē, ka 50% tā ir ēnu ekonomika.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tuvinieku nāves gadījumā izmaksā apbedīšanas pabalstu. Aģentūra un Valsts ieņēmumu dienests pamanījis aizdomīgu tendenci. Atsevišķi cilvēki viena gada laikā trīs un arī vairāk reižu pieteikušies uz pabalstu saņemšanu, lai arī mirušie nav viņu radinieki. Papētot dziļāk atklājies, ka tie ir pagrīdes uzņēmēji, kurus aizgājēja palicēji pilnvarojuši bēru rīkošanai naudu no valsts saņemt. 2016.gadā bijuši 76 šādi gadījumi, no kuriem sešas personas VID ieskatā nodarbojušās ar nereģistrētu uzņēmējdarbību. Lai kaktu kantorus izskaustu, dienests ieteicis šo problēmu iekļaut Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā.

“Iepriekš jau mums bija informācijas apmaiņa ar VSAA, kas mums sniedza informāciju par tām personām, kuras ir saņēmušas noteiktu skaitu apbedīšanas pabalstu kādas citas personas vārdā un tad mēs skatījāmies un analizējām vai tur ir saimnieciskā darbība vai nav. Kas tas ir par pamatu, kādēļ viņi šo pabalstu ir saņēmuši,” norāda
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

“Nekā Personīga” pamanīja, ka vēl vasarā Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā šāds VID ieteikums patiešām bija. Bet šobrīd tas no plāna pazudis. Bet Konkurences padomes pētījumā atklāto problēmu novēršanā par galveno iecelta Ekonomikas ministrija. Tur gan iecerētās reformas notiek tik klausu, ka tās nav pamanījis arī pats ministrs.

“Nē. Šāds piedāvājums mums nav bijis. Mēs strādājam ar enerģētiku, būvniecību. Bet kapu nozare gan nav bijusi ministrijā tā teikt piedāvāts skatīt…,” uzsver ministrs.

Apbedīšanas nozares uzņēmēji un atbildīgie dienesti kopš pagājušā gada septembra uz sanāksmēm ministrijā sanākuši tikai divas reizes.

“Taisnība, ka Konkurences padome savu darbu pagājušo gad veica un pievērsa uzmanību šai jomai. Bet jāsaka godīgi – es no Ekonomikas ministrijas neesmu vēl redzējusi nekādus konkrētos priekšlikumus kā tad mēs varētu nozari sakārtot,” uzsver finanšu ministre Dana Reizniece- Ozola.

Foto:vlanka/https://pixabay.com/en/users/vlanka-1427193//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/