autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Ēnu ekonomiku būvniecībā cirtīs uz pusi

Šodien Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē plānots skatīt jauno ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir būvniecībā un apmēram trešdaļa algu šajā nozarē maksā aploksnēs, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību Business Against Shadow Economy (BASE) un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Paši būvnieki apņēmušies trīs gadu laikā ēnu ekonomiku šajā nozarē samazināt vismaz uz pusi, vēsta NRA.lv.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem aplokšņu algas būvniecībā 2015. gadā sasniedz 36,6%, kas ir uz pusi vairāk nekā valstī kopumā. Tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem augstajam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecības nozarē, kurš, atbilstoši SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aplēsēm, sasniedz 40%.

«Saskaņā ar pētījuma datiem gandrīz 60% nozares uzņēmumu atzīst, ka visvairāk nozarē izvairās tieši no darbaspēka nodokļu nomaksas. Savukārt augstākais ēnu ekonomikas līmenis ir privātajā sektorā un pašā būvniecības procesā – tur, kur vislielākās izmaksas un iesaistīti vislielākie darbaspēka resursi. Uz aplokšņu algu problēmu norāda arī pieejamie statistikas dati. Pērn vidējā bruto alga būvniecības nozarē bija 712 eiro, kas ir zemāka nekā vidējā bruto alga valstī, turklāt gandrīz 60% būvniecībā nodarbināto strādāja nepilnu darba laiku, īpaši tas vērojams mazos uzņēmumos,» skaidro pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors un BASE valdes loceklis Dr. Arnis Sauka.

Tāpat pētījums parāda, ka līdz šim valsts īstenotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozares uzņēmumi vērtē ļoti zemu. Kā praktiski vienīgais pozitīvais piemērs tiek minēts reversā PVN ieviešana, kas uzņēmumu ieskatā ir devusi pozitīvu efektu ēnu ekonomikas mazināšanai.

Pētījums veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, un, kā atzina A. Sauka, viņš bijis patīkami pārsteigts, ka nozare pati vēlējusies noskaidrot iemeslus tik augstam ēnu ekonomikas īpatsvaram un saprast, kādi pasākumi veicami, lai situāciju labotu. «Tik padziļināts pētījums būvniecības nozarē veikts pirmo reizi. Ja līdz šim mēs dzīvojām pieņēmumos par to, kas ir galvenie cēloņi un ēnu ekonomiku veicinošie faktori, tad šis pētījums dod vispusīgu un detalizētu analīzi. Mēs redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir kompleksa parādība, kas prasa visaptverošu pieeju tās mazināšanai. Ir skaidrs, ka viens atsevišķs risinājums nedos vēlamo efektu,» uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Pētījuma ietvaros identificēti virkne priekšlikumu ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē – minimālo atalgojuma līmeņu noteikšana, atteikšanās no zemākās cenas publisko iepirkumu likumā, tipveida līgumu izstrāde, būvkomersantu klasifikatora efektīva sasaites ar publiskajiem iepirkumiem un citi priekšlikumi. Lai šos ieteikumus īstenotu, būvniecības uzņēmumi uzstāj uz ar nozari saistītās likumdošanas un normatīvo aktu sakārtošanu, t.sk. norādot uz problēmām būvniecības likumā un likumdošanas piemērošanas praksē.

Analizējot nodokļu politiku, būvniecības nozares uzņēmumi aicina valsti nevis radīt papildu nodokļu slogu tiem būvniecības uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus, bet gan strādāt pie salīdzinoši zemās nodokļu iekasējamības. Vienlaikus rosināts nepiemērot nodokli peļņai, kura tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā.

Pagājušajā nedēļā būvnieki un Latvijas valdība parakstīja sadarbības memorandu par ēnu ekonomikas mazināšanu, kurā paredzēts ēnu ekonomiku šajā nozarē samazināt uz pusi. Ja apņemšanos izdosies īstenot, tad pēc trim gadiem pelēkās ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē nepārsniegs 20% no IKP.

Jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, ko plānots šodien skatīt Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē, paredz ekonomikas pelēko daļu piecu gadu laikā samazināt līdz vidējam Eiropas Savienības līmenim, tas ir, līdz 18,3% no IKP. Jaunajā plānā ietverta daļa pasākumu, kurus par nozīmīgiem atzinuši arī būvnieki.

Ilze Šteinfelde

Foto:BrooklynJohn/https://pixabay.com/en/users/BrooklynJohn-299106//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru