Ēku energoefektivitātes veicināšana Latvijā
Šajā rakstā gribētos pakāpties soli atpakaļ un vēlreiz paskatīties, kāda mērķa labad māju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi tiek veikti, kādi ir uzstādījumi energoefektivitātes veicināšanā ir saistoši Eiropas Savienībai un atbilstoši Latvijai kā tās dalībvalstij.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir saistoši kopīgi mērķi, kā ietvaros līdz 2020. gadam ir paredzēts sasniegt noteiktu apjoma palielinājumu atjaunojamo energoresursu izmantošanā.
Latvijai šis izvirzītais mērķis ir 40%. Proti, šādu īpatsvaru no visas enerģijas galapatēriņa līdz 2020. gadam vajadzētu nodrošināt ar atjaunojamajiem energo resursiem.
Otrs būtisks uzstādījums ir energoefektivitātes uzlabošana. Jāpanāk 20% enerģijas patēriņa samazinājums. Pie tam ir būtiski atcerēties, ka, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lielākai enerģijas patērētājs ir ēkas.
Tiek lēsts, ka tieši ēku energopatēriņš ir aptuveni 40% no visa kopējā enerģijas patēriņa.
Kā vēl viens būtisks moments ir enerģijas patēriņa saistība ar CO2 izmešu apjomu. Ļoti vienkāršojot, starp saražotās enerģijas un CO2 izmešu apjomu pastāv tieša korelācija. Tiek lēsts, ka ēkām nepieciešamās enerģijas ražošana rada aptuveni 36% no kopējām CO2 emisijām ES.
Latvijā aptuveni 77 % no patērētās enerģijas mājsaimniecībās tiek izmantoti apkures vajadzībām. Savukārt karstā ūdens uzsildīšanai – 8 %. Lai norēķinātos par šiem pakalpojumiem, ir jāiztērē ievērojama daļa no mājsaimniecības ieņēmumiem. Bieži šie maksājumi ierindojās 2. vietā aiz izdevumiem par pārtiku, un nereti sastāda 15-25% no kopējā mājsaimniecības budžeta.
Šobrīd vidējais enerģijas patēriņš nerenovētajās ēkās nereti ir 4 reizes lielāks par t.s. zema enerģijas patēriņa ēku, kur tas vidēji ir 50 kWh/m2 gadā, nemaz jau nerunājot par t.s. nulles enerģijas patēriņa ēkām.
Balstoties uz iepriekš minēto, ir izvirzīti sekojoši ilgtermiņa mērķi, kas ir saistoši gan jau uzbūvētajām ēkām, gan arī jaunajām ēkām, kas ir tikai būvniecības procesā:
jāpaaugstina ēku energoefektivitāte. Ilgtermiņa uzdevums iespējami pietuvojoties t.s.
nulles enerģijas ēkām. Nulles enerģijas ēka – ēka, kas izmanto tikai atjaunojamos enerģijas resursus un tās patēriņš ir pietuvojies nullei;
atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšana. T.i iespējami palielināt to
enerģijas daļu, kas ir saražota ar atjaunojamajiem energo resursiem, tostarp saules, vēja enerģija utt.;
CO2 emisiju samazināšana.
Ņemot vērā šos uzstādījumus, ir izveidota virkne regulu, kas reglamentē darbības, procesus, pieejamos resursus utt., lai minētos mērķus varētu sasniegt.
Skatoties energo efektivitātes paaugstināšanas virzienā, likumsakarīgi nonākam pie tā dzīvojamā fonda daļas, kam ir raksturīga neefektīva enerģijas izmantošana, proti, daudzdzīvokļu mājām, kas tikušas plānveidīgi būvētas periodā no 1945 – 1975. gadam, kas ir primārais renovācijas atbalsta programmu mērķis.
Latvijā ilgu laiku nav pastāvējusi izteikta specializācija energoefektīvajā būvniecībā. Uzņēmumi šajā jomā vairāk specializējušies pēdējo 10 gadu laikā.
Lai sasniegtu uzstādītos 2020. gadam izvirzītos klimata un enerģijas mērķus, nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks un īpaši aktuāli tas ir būvniecības jomā. Tāpēc energoefektivitātes mērķu īstenošanai ir tiek izveidota arī programma šajā jomā strādājošā darbaspēka kvalifikācijas, un iezīmētajām aktivitātēm paredzēts finansējums.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus ir apzināts, kādi darbi/pieejas nodrošina lielāku energo efektivitātes pieaugumu, lai izmantojot pieejamos līdzekļus panāktu maksimālu efektu.
Veicot ēkas renovāciju, var panākt atšķirīgu enerģijas patēriņa samazinājumu, kas primāri ir atkarīgs no veiktajiem renovācijas darbiem un, protams, arī no veikto darbu kvalitātes.
Zemāk attēlā ir redzams aptuvenais efekts, ko sniedz dažādi renovācijas darbi. Tajā uzskatāmi attēlots, ka lielāko iespējamo efektu iespējams panākt veicot kompleksu pieeju. Industriālajās ēkās papildu pienesumu sniedz energo vadības sistēmu optimizācija, ventilācijas sistēmu sakārtošana/renovācija.
Attēls Nr. 1. Darbu ietekme uz sagaidāmo siltumefektivitātes pieaugumu. Materiāls no Build up skills Latvija, www.rpr.gov.lv
Savukārt daudzīvokļu ēku gadījumā veicamie darbi: ēkas norobežojošo konstrukciju (fasādes), jumtu, cokolu, apkures sistēmu siltināšana, logu un durvju nomaiņa. Pieejot renovācijai kompleksi, iespējams panākt līdz pat 70% enerģijas patēriņa samazinājumu.
Apsverot veicamos ēku siltināšanas darbus, vajadzētu arī paturēt prātā galvenās kopsakarības, kas parāda, kādu siltuma apjomu ēka zaudē dažādos tās elementos: pa logiem, caur jumtu, caur norobežojošajām konstrukcijām utt. To uzskatāmi iespējams apskatīt attēlā zemāk:
Attēls Nr. 2 – būtiskākie siltuma zudumi ēkās.
Optimālu veicamo darbu apjomu ēku renovācijai vajadzētu ņemt vērā arī aktuālās siltināšanas programmas no 2014 – 2020. gadam ietvaros.
Šīs programmas ietvaros ir pieejami līdzekļi 176 EUR miljonu apmērā. No tiem 150 miljoni eiro ir ERAF finansējums un atlikušie 26 miljoni eiro būs valsts līdzfinansējuma daļa. Programmas ietvaros daudzdzīvokļu māju renovācijai (siltināšanai) iespējams saņemt līdzfinansējumu līdz 50% no renovācijas darbu izmaksām.
Ļoti iespējams, ka šī ir pēdējā šāda veida atbalsta programma, kā ietvaros ir pieejami ERAF līdzfinansējums siltināšanas darbu veikšanai.
