Eksperti: Karteļu gadījumi Latvijā ilgstoši tikuši paslaucīti zem tepiķa
Karteļi Latvijā nav tikai pēdējā laika aktualitāte, bet gan parādība, kas ilgstoši tikusi paslaucīta zem tepiķa, Biznesa augstskolas Turība rīkotajā diskusijā „Konkurence biznesā: karteļu, lobisma un melnā PR ietekme” norādīja eksperti. Diskusijas ietvaros tika apspriests arī pētījums, kurā 51% uzņēmēju norādīja, ka zina par neoficiāliem maksājumiem būvniecības nozarē.
Komentējot iespējamo karteļa darbība būvniecības sektorā, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs norādīja: “Būvniecības nozare ir slima, un nevar cerēt, ka ar dažu slimnieku izķeršanu mēs atrisināsim visas problēmas. Diemžēl būvniecību smagi skāris karteļu jautājums, ko droši var dēvēt par sērgu.”
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidroja: “Vienošanās bijušas vienmēr – būvniecības, medicīnas aprīkojuma piegādes, IT aprīkojuma piegādes u.c. nozarēs, tāpat kā cīņa ar tām. Šogad beidzot tas tapis zināms plašākai sabiedrībai. Katru gadu ir trīs vai četri būtiski pārkāpumi konkurences jomā, piemēram, vienošanās starp uzņēmējiem u.tml. Īpašu uzmanību mēs pievēršam tieši sistemātiskiem gadījumiem. Runājot par to, kā tikusi pieļauta situācija ar iespējamo vērienīgo karteli būvniecības nozarē, jājautā, ko mēs katrs esam izdarījuši, lai tas nenotiktu.”
“Veicot aptauju, kurā piedalījās 400 uzņēmēju, tika noskaidrots, ka 47% ir zināmi gadījumi, kad par valsts vai pašvaldību pasūtījuši saņemšanu tikušas dotas dāvanas. 51% norādīja, ka ir informēti par neoficiāliem maksājumiem būvniecības nozarē. 25% norādīja, ka korupcija ietekmē izvēli konkursos. Tikai 18% norādīja, ka konkursi ir caurskatāmi un godīgi. Atbildot uz jautājumu, vai ir pieļaujami dot kukuli, tikai 11% uzņēmēju atbildēja, ka ne pie kādiem apstākļiem nedotu kukuli,” norādīja bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Diskusijā, kuras mērķis bija noskaidrot, kāpēc Latvijā tikusi pieļauta karteļu darbība un kā ar to cīnīties, piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs, biedrības “Pilsoņu vara” pārstāvis, jurists Jānis Ozols, kā arī uzņēmēja, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe u.c.
