E-veselībā labo kļūdas, taču viss strādā
Ieejot e-veselības vietnē, ģimenes ārstam atveras pacienta pieņemšanas sākuma skats, kurā var izvēlēties – izrakstīt parasto recepti vai īpašo, vai paskatīties receptes, kuras pacientam jau izrakstītas.
Sistēma, izrakstot recepti, pati automātiski ieraksta datus par pacientu un datumu. Ir iespējams apskatīt ziņas par pacienta alerģiju. Diagnoze jāieraksta no pieejamo diagnožu saraksta vai jāizvēlas diagnozes kods. Jāpievieno zāļu nosaukums – no saraksta vai brīvā formā, izrakstītais zāļu daudzums un lietošanas norādījumi. Sistēma automātiski piedāvā paskatīties zāļu kompensācijas iespējas.
Tā īsi var aprakstīt e-receptes izrakstīšanu ģimenes ārsta praksē. Recepti varēs izdrukāt papīra formā, varēs izdrukāt tikai receptes svītrkodu, bet pacients varēs arī doties uz aptieku ar personu apliecinošu dokumentu, un recepte jau viņu gaidīs aptiekā. Hroniskiem pacientiem receptes sagatavošana būs vēl vienkāršāka. Šajā stāstā galvenais ir tas, vai ārsti, māsas un citi ārstniecības iestāžu darbinieki, kuriem būs jālieto e-veselība, prot apieties ar datoru un vai sistēma darbosies bez aizķeršanās.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) E-veselības departamenta direktors Mārtiņš Smilga stāsta, ka ir veikta 581 ārstniecības iestādes aptauja un 72 procenti ir atbildējuši, ka datoru skaits ir pietiekams vai daļēji pietiekams, lai ieviestu e-veselību. «Negatīvs viedoklis ir desmitajai daļai un tieši tiem, kas nav apmeklējuši mācības vai norādījuši, ka viņu datorprasmes ir nepietiekamas,» vērtē M. Smilga. NVD amatpersonas uzsver, ka projekts E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība ir pabeigts, sistēma ir testēta, visi maksājumi ir veikti, taču funkcionalitātes pārbaude notiks tikai 2016. gada decembrī, tātad tad, kad e-veselībai jau jāsāk darboties publiski. Tas raisa zināmu neizpratni – un ja nu nedarbosies? M. Smilga skaidro, ka pašlaik vide www.eveseliba.gov.lv ir izveidota un darbojas NVD iekšējā tīklā, tai ir izveidots saslēgums ar Iedzīvotāju reģistru, ir veikts drošības audits un pašlaik notiek drošības audita pēcaudits, jo atklātas dažas augsta riska drošības kļūdas, piemēram, kādā no pārbaudēm konstatēts, ka auditoram ir pieeja datiem, kuriem nevajadzētu piekļūt.
NVD direktore Daina Mūrmane-Umbraško NRA.lv norāda, ka pašlaik šīs kļūdas ir izlabotas. NVD veic papildu tīkla līmeņa ugunsmūra iekārtas uzstādīšanu un konfigurāciju, lai nodrošinātu papildu drošību. No Datu valsts inspekcijas ir saņemts apstiprinājums personas datu reģistrācijai un atļauts veikt personas datu apstrādi e-veselības sistēmā. M. Smilga arī norāda, ka nepārtraukti norit mācības un jūnijā, jūlijā un augustā plānots tās organizēt vēl. Jūnijā sāks darbu arī ārpakalpojuma dienests, kurš 12 stundu dienā sniegs palīdzību.
Pretēji NVD Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne norāda: projektu nevar uzskatīt par pabeigtu, kamēr sistēma nav pieejama lietotājiem. «Jā, pašlaik vēl notiek pārbaudes, taču mēs no savas puses uzskatām, ka projekts ir pabeigts,» Neatkarīgajai saka NVD direktore D. Mūrmane-Umbraško. Projekta izstrādātājiem ir samaksāts par darbu jau pagājušā gada beigās, taču drošības sistēmu labojumi tiek veikti šogad, bez papildu samaksas. Kā zināms, e-veselības ieviešanu Latvija finansē no Eiropas struktūrfondu naudas, taču Eiropas naudu Latvija varēs iegūt tikai tad, kad projekts tiks uzskatīts par pilnīgi ieviestu.
«Problēma būs, ja sistēma nesāks darboties un ja Eiropas Komisija pateiks, ka nauda nepareizi izlietota, tad mēs nevarēsim saņemt naudu no Eiropas Komisijas, taču man nav pamata domāt, ka nedarbosies, jo pašlaik dienestā mums sistēma strādā,» apgalvoja NVD vadītāja. Kopējais izdevumu apmērs ir nepilni desmit miljoni eiro, kas jau samaksāti, bet kuri jāsagaida no Eiropas.
Inga Paparde
Foto:StartupStockPhotos/https://pixabay.com/en/users/StartupStockPhotos-690514//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
