Diviem “Conexus Baltic Grid” akcionāriem konstatēts interešu konflikts

Sabiedrisko pakalpojumu regulators pēc deviņu mēnešu izvērtēšanas pieņēmis lēmumu par Inčukalna gāzes krātuves un infrastruktūras uzņēmuma “Conexus Baltic Grid” sertificēšanu. Regulators vērtēja, vai uzņēmumā ir nodrošināta neatkarība no “Latvijas gāzes” un secināja, ka diviem no trim īpašniekiem ir interešu konflikts. “Conexus” atzīts par atbilstošu, bet tam dots gads problēmu novēršanai, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Interešu konflikts ir Krievijas koncernam “Gazprom” un finanšu investoram no Luksemburgas “Marguerite Fund”. Gada laikā tas ir jānovērš, – vai nu akcijas pārdodot vai novēršot jebkādas iespējas abiem akcionāriem ietekmēt “Conexus” darbu.

Pagājušajā gadā beidzās ilgstošais gāzes monopols Latvijā. No “Latvijas gāzes” tika nodalīta Inčukalna gāzes krātuve un pārvades sistēmas. Jaunizveidotajam “Conexus” bija jākļūst par neatkarīgu infrastruktūras pārvaldītāju, ko varētu izmantot arī citi dabasgāzes tirgotāji. Uzņēmums nedrīkstēja piederēt “Latvijas gāzes” akcionāriem. Tas izriet gan no Eiropas Savienības (ES) direktīvas, gan Latvijas likumiem.

Tādēļ valsts nolēma nopirkt “Conexus” daļas no Vācijas uzņēmuma “Uniper”, Krievijas koncerna “Gazprom” un “Itera Latvija”, kas pieder krievu “Rosņeft” un Jurim Savickim. Par kopumā trešo daļu akciju “Iterai” un “Uniper” samaksāja 57 miljonus eiro. Ar “Gazprom”, kuram arī pieder trešdaļa, valstij vienoties neizdevās. Vēl viena trešdaļa pieder Luksemburgā bāzētajam “Marguerite” fondam. Ar to it kā problēmu nebija – finanšu investoriem likumā paredzēts izņēmums. Tagad regulators secinājis, ka izņēmums attiecas tikai uz gadījumiem, kad ieguldījumi infrastruktūrā un tirdzniecībā ir dažādās valstīs.

Septembra beigās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sertificēja “Conexus Baltic Grid”. Tomēr regulators arī konstatējis, ka “Gazprom” un “Marguerite” fondam ir interešu konflikts un devis laiku līdz nākamā gada beigām to novērst. Regulatora secinājumiem piekritusi arī Eiropas Komisija.

“Manuprāt, regulators ir pieņēmis labu lēmumu, sertificējot kompāniju ar noteikumiem. Šie te noteikumi bija zināmi visiem jau pašā sākumā. Tas, kur radās jauna situācija, ko sākumā varbūt nebijām iedomājušies, mūsu labs partneris “Marguerite” fonds nonāca jaunā situācijā, tā kā, sadalot šo te kompāniju, viņš bija nonācis gan mazumtirdzniecībā, gan gāzes pārvadē. Regulators ir lūdzis viņiem šo jautājumu atrisināt. Attiecībā uz “Gazprom” – tā situācija bija diezgan skaidra jau pašā sākumā, attiecīgi valdība ir rīkojusies,” raidījumam norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

“Conexus” statūtos kopš šī gada sākuma, iekļauts punkts, kas liedz “Gazprom” izmantot balsstiesības uzņēmumā. Tā bija iecerēts novērst interešu konfliktu. Tomēr regulators uzskata, ka tā ir tikai brīvprātīga apņemšanās un neliedz “Gazpro piedalīties un balsot akcionāru sapulcēs.

“Jau pagājušā gada nogalē mēs izstrādājām risinājumu, kas, mūsuprāt, ir pietiekams, proti, uzņēmuma statūtos ir iestrādāts punkts, ka akcionārs, kam ir interešu konflikts, nedrīkst piedalīties ne akcionāru sapulcēs, ne padomes sēdēs. “Gazprom” visu gadu nav piedalījies nevienā akcionāru sapulcē un arī nevienā padomes sēdē. “Gazprom” arī netiek sūtīta nekāda papildu informācija,” norāda “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis uzsver, ka ir redzama brīvprātīga apņemšanās. “Proti, tā kontroles neīstenošana ir atkarīga no paša “Gazprom” darbībām. Un regulatoram nav iespēju izsekot, kurā brīdī “Gazprom” varētu izdomāt tomēr īstenot savu kontroli. Ja viņi ierodas akcionāru sapulcē un nodeklarē, ka ar viņiem viss ir kārtībā, mēs neredzam iespēju, kā viņus varētu nepielaist piedalīties akcionāru sapulcē un kā viņus varētu nepielaist piedalīties lēmumu pieņemšanā un šīs kontroles īstenošanā,” skaidro Irklis.

No “Conexus Baltic Grid” rīcības ik pa laikam var būt atkarīgs, kādas ir dabas gāzes plūsmas, – vai tajā brīdī ir pieejamas plūsmas tikai no Krievijas vai pieejamas arī no Lietuvas, kurā brīdī notiek kādi tīkla uzturēšanas darbi un tā tālāk. Investīcijas kurā pusē tiek vairāk atbalstītas, kurā virzienā. Šie visi apstākļi var ietekmēt to, kāds ir konkurences līmenis tirgū, kurām plūsmām tiek radīti labvēlīgāki apstākļi vai mazāk labvēlīgi apstākļi. Tā populārzinātniski tas izskaidro, kādēļ ir svarīgi nodalīt piegādes un operatora intereses. Operatoram ir jābūt ļoti neatkarīgam un jāskatās uz šo procesu ļoti neatkarīgi, nedomājot par to, vai tas lēmums ir par labu vienam piegādātajam vai par labu otram piegādātājam.

“Gazprom” pārstāvji no preses izvairās. Šonedēļ “Nekā personīga” viņi telefonsarunā tikai apliecināja, ka pie “Conexus” akcijām neturas un labprāt tās pārdotu valstij, tikai par cenu neizdodas vienoties.

“Šobrīd es nevarētu teikt, ka šis cenas piedāvājums būtu optimāls, tā ka mēs turpinām diskusiju. Droši vien ir zināms, ka mēs jau esam iegādājušies vienu daļu akciju, jāsaka, ka šī summa būtiski atšķiras no pirmās iegādes cenas,” min Ašeradens.

“Marguerite” fonds nav apmierināts ar sertificēšanas rezultātu un brīdina Latviju par investīciju strīdu. Ekonomikas ministrija un Valsts kanceleja to nekomentē. Arī “Marguerite” fonds ar “Nekā personīga” par biznesu Latvijā runāt atsakās. Regulatora izvirzītos nosacījumus iesaistītās puses vēl var apstrīdēt tiesā.

Valsts nevēlas pazaudēt uzticamu investoru, tādēļ meklē risinājumu interešu konflikta novēršanai. Viens no veidiem ir mainīt akciju kategoriju uz tādām, kam nav balsstiesību.

“Protams, šis nav tas vēlamākais risinājums, ko saskata arī akcionāri, jo tomēr akciju kategorijas maiņa – tas nav tāds vienkāršs lēmums un vienkāršs jautājums. Absolūta kontroles izlaišana no rokām, protams, ir nedaudz riskanta, tam var būt arī ietekme uz akciju vērtību,” norāda Irklis.

“Protams, tas ir ārvalstu investors Latvijā, līdz ar to man liekas svarīgi, lai [tiktu ievērota] tiesiskā paļāvība, ka, ienākot šajā vidē, tiek ievēroti principi un tiek dota iespēja atrisināt, nepiespiežot pārdot akcijas, bet meklējot citus risinājumus, ko, manuprāt, šajā situācijā var arī ieviest,” bilst Kotāne.

Drīzumā Latvijas gāzes tirgus tiks savienots ar Igauniju un Somiju, “Conexus” īpašumā ir vērtīgā Inčukalna gāzes krātuve. Ja “Marguerite” fonds nolems savas akcijas pārdot, valstij būs jālemj, vai tās iegādāties.

“Vienmēr ir uzmanīgi jāvērtē akcionāru maiņa, taču man jāsaka, ka Latvijas valdībai ir pirmpirkuma tiesības noteiktās situācijās, tā ir iespēja. Ja tas tiks piedāvāts, tad mēs to rūpīgi izvērtēsim. Otrs, jāsaka, ka Latvijā ir zināmi grozījumi drošības likumos, kas paredz Latvijas valdībai iespēju atteikt daļas būtiskos infrastruktūras uzņēmumos, tā kā es domāju, ka Latvija šinī brīdī ir pasargāta no būtiskiem riskiem,” skaidro Ašeradens.

Iegūtā sertifikācija beidzot ļauj Latvijas gāzes pārvades uzņēmumam piedalīties starptautiskos projektos. Īsi pēc sertificēšanas “Conexus” Eiropas Komisijā iesniedzis Inčukalna gāzes krātuves attīstības projektu septiņiem gadiem 80 miljonu eiro vērtībā. No tiem puse varētu būt Eiropas fondu nauda. Ja akcionāru interešu konflikts netiks novērsts, regulators var piemērot sodu līdz trīs miljoniem eiro, bet Eiropas Komisija pret Latviju var sākt pārkāpuma procedūru.