autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

CVK iesniegti paraksti par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) piektdien iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē». Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot Satversmē nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Pieņemot dokumentus, CVK konstatēja, ka parakstu notariālie apliecinājumi ir apkopoti uz 4405 lapām, kurās atbilstoši iesniedzēju sniegtajām ziņām ir 12 516 vēlētāju paraksti, portālam «Apollo» pavēstīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

Likums «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» paredz, ka tiesības uzsākt likuma ierosināšanas procedūru un iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu ir ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem, un katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iesniegšanas CVK jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.

Līdz ar to CVK ir jāveic iesniegto parakstu pārbaude, lai konstatētu, vai visas personas, kas parakstījušas Satversmes grozījumu projektu, ir balsstiesīgi Latvijas pilsoņi, vai kāds no pilsoņiem nav parakstījies vairākas reizes, kā arī vai visi paraksti ir tikuši notariāli apliecināti ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iesniegšanas CVK.

Ņemot vērā, ka šobrīd CVK prioritāte ir 11.Saeimas vēlēšanu nodrošināšana, parakstu pārbaude tiks uzsākta pēc vēlēšanām un varētu ilgt trīs līdz četras nedēļas. Ja pārbaude apliecinās, ka Satversmes grozījumu projektu ir parakstījuši vismaz 10 000 vēlētāju, CVK jāizsludina nākamais likuma ierosināšanas posms – 30 dienu parakstu vākšana. Šajā laikā vēlētāji par Satversmes grozījumu projektu varēs parakstīties pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās Latvijā un Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.

Satversmes grozījumu projekts tiks iesniegts izskatīšanai parlamentā, ja abās parakstu vākšanas kārtās to būs atbalstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. Atskaites punkts šajā gadījumā būs jau 11.Saeimas vēlēšanu dienā, 17.septembrī, reģistrētais balsstiesīgo pilsoņu skaits. Ieskatam – 11.Saeimas vēlēšanu izsludināšanas dienā, šā gada 26.jūlijā, valstī bija reģistrēti 1 542 700 balsstiesīgi pilsoņi.

Ja Saeima vēlētāju iesniegto Satversmes grozījumu projektu noraidīs vai grozīs, būs jārīko tautas nobalsošana. Lai Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, tautas nobalsošanā tie jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.

Jau ziņots, ka jauniešu kustība «Vienota Latvija» sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību «Dzimtā valoda» marta sākumā sāka vākt parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē.

Parakstu vākšanas laikā asas nesaskaņas izcēlās starp Lindermanu un jauniešu kustības «Vienota Latvija» priekšsēdētāju, vienu no biedrības «Dzimtā valoda» līderiem Eduardu Svatkovu. Galvenais nesaskaņu iemesls bija laiks, kad CVK būtu jāiesniedz savāktie paraksti, – pirms vai pēc Saeimas vēlēšanām.

Pievienot komentāru