COVID-19: Apsardzē strādājošiem uzņēmumiem prognozē 30-50% kritumu
Veselības krīze, ko ir izraisījis Covid-19 jau ir radījis lielus zaudējumus pasaules ekonomikai. Bez darba 2 nedēļās Amerikas savienotajās valstīs palikuši jau 10 miljoni cilvēku. Latvijā kolektīvo atlaišanu pieteikuši 24 darba devēji.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Nodarbinātības valsts aģentūrā pieteikti gandrīz 4000 bezdarbnieku. Ir arī kolektīvās atlaišanas. TV3 raidījumam “Nekā personīga” kļuvis zināms, ka līdz pagājušā mēneša beigām visvairāk atlaisto bija azartspēļu uzņēmumā ”Furors”. Darbu zaudējuši arī lielākās pašvaldības, kā arī valsts uzņēmuma ”Latvijas dzelzceļš” darbinieki. Arī viesnīcas laiž vaļā savus darbiniekus.
Bezdarbinieku pabalstam pieteiktie laikā no 13.- 31.martam
- SIA ”Furors” 269
- Rīgas pilsētas pašvaldība 247 (118)
- Semarah Hotel Lielupe SPA (194)
- G4S 164 (154)
- SIA ”Mogotel” 140
- SIA “Maxima Latvia” 128
- VAS ”Latvijas dzelzceļš” 115
SIA ”Mogotel” operē 15 viesnīcas Latvijā. Lielākā daļa no tām šobrīd slēgtas. Strādā tikai divas, kurās piedāvā pašizolēšanās iespējas. Taču šis piedāvājums ir maz pieprasīts.
Daudzi darbu viesnīcās pārtraukuši paši, piemēram, ārvalstu pilsoņi, kuri steigušies atgriezties savās mītnes valstīs. Daļa nevarēja pretendēt uz dīkstāves pabalstiem.
“Aprīlī apgrozījuma kritums mūsu tīklā paredzams vairāk nekā 95% Mēs paredzam mūsu nozarei ļoti smagu visu 2020. gadu. Gaidām nākošo nedēļu, kad izziņos situācijas pagarināšanu un termiņu. Ļoti ceram, ka tie nebūs trīs mēneši. Jo šāds periods visticamāk atstās graujošu ietekmi ne tikai uz viesnīcu biznesu un tūrisma nozari, bet uz visu valsts ekonomiku,” skaidro SIA ”Mogotel” valdes locekle Sabīne Krieviņa.
Aizvērtās viesnīcas, atpūtas un sporta centri skar arī apsardzes biznesu. Jo vajadzība pēc šiem pakalpojumiem ievērojami sarukusi.
Gadā drošības nozare nodokļos nomaksā vidēji 16 miljonus un nodarbina 3 tūkstošus. Masveida atlaišanas vēl pagaidām nenotiek. Priekšrocības ir tām firmām, kas riskus sadalījušas. Taču apgrozījuma kritums ietekmēs visus.
“Aprīlis jau iezīmēs, bet, visticamāk, būs kādi 30-50% [kritums], skatoties, kā kuram uzņēmumam, jo, ja uzņēmuma virziens ir publisko pasākumu apsargāšana, un tie patlaban ir aizliegti, tad viņi ir zaudējuši darbu vienā dienā. Tā kā tā situācija ir diezgan neprognozējama. Bet, protams, uzņēmēji cer, ka tas ir uz īsu laiku. Un līdz ar to tādā perspektīvā skatās uz to, ko darīt ar darbiniekiem. Šajā brīdī mēģina darbiniekus pieturēt un izmantot visus tos atbalsta mehānismus, ko valdība ir iedarbinājusi,” pauž drošības nozares kompāniju asociācija valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.
Uz valsts pleciem turpmākos mēnešus būs arī darbu pārtraukušie Latvijas hokeja federācijas darbinieki. Lai gan federācija saņem lielu valsts atbalstu – šogad turpat 370 000 eiro (367 500 eiro), valsts finansējumu algām neizmanto. Un tā kā pārējie ieņēmumi apsīkuši, federācija nevarot atļauties algot savus 10 darbiniekus.
“Latvijas hokeja federācija nevar izmantot dīkstāves noregulējumu, jo mums nav kritums pret iepriekšējo gadu ieņēmumu daļā vairāk kā par 50%. Tas ir numur viens un numur divi – mēs nezinām, kad atsāksies normāla dzīve un ar hokeja dzīvi saistītās aktivitātes. Trešais iemesls, mums nav ienākumu daļas. Jo, ja nav aktivitātes, nav arī sponsoru un reklāmas naudas,” raidījumam skaidro Latvijas hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.
Satraukumu par savu tālāko likteni pauduši mazo un vidējo uzņēmumu valdes locekļi. Jo viņi uz dīkstāves pabalstu pretendēt nevar. Ja bizness apstājies, valdē strādājošie paliek bez ienākumiem. Finanšu ministra vadītā darba grupa esot apzinājusi šo problēmu, un jaunnedēļ lems par iespējamiem atbalsta mehānismiem šādos gadījumos.
Tāpat neizlemts ir jautājums par to, ko darīt ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekiem. Patlaban valdība pieņēmusi lēmumu dīkstāves pabalstus uz viņiem neattiecināt. Piemēram, Rīgas.1. slimnīcā daudzi ārsti pakalpojumus patlaban sniegt nedrīkst, bet mediķus atlaist pagaidu administrācija neuzskata par labu risinājumu.
Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics komentē: “Mēs ar bažām skatāmies, kas notiek ar ambulatorajiem darbiniekiem. Slimnīcās un medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem, jo liela daļa no darbiniekiem pakalpojumus nesniedz. Tas nozīmē, ka viņi ir dīkstāvē. Bet es ļoti ceru, ka valdība risinās jautājumu par valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām ar šiem darbiniekiem, kuri atrodas dīkstāvē ārkārtējās situācijas dēļ.”
Pagājušajā mēnesī bezdarbniekos iestājušies visi Rīgas domes 60 deputāti. Līdz ar atlaistajiem domniekiem darbu zaudējuši vēl vairāki desmiti darbinieku. Taču masveida atlaišanas Rīgas domes pagaidu administrācija vismaz tuvāko nedēļu laikā neplāno.
Aptuveni 3000 darbiniekiem jau piešķirts dīkstāves pabalsts. Atgādinām, ka valdība izlēma, kas tas nepārsniegs 700 eiro. Bezdarbnieku skaita pieaugumu pagaidām raksturo kā mērenu, taču reālitāti piedzīvosim, kad būs pagājis mēnesis kopš ārkārtējas situācijas izsludināšanas.
