Cipra žēlabas Eiroparlamentā izsvilpj
Bezatbildīgi aizdevēji un bezatbildīgi kredītņēmēji ir radījuši kasē 300 miljardu iztrūkumu, kura segšanā nāksies piedalīties ikvienam eiropietim, latviešiem tai skaitā. Nokaitētā gaisotnē vakar Eiropas Parlamentā uzstājās Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, atbalsta aplausus saņemot vien no galēji kreisajiem un galēji labējiem ekstrēmistiem. Ar nepareizajiem draugiem sasējies. Pareizie tikmēr izmantoja ekskluzīvu iespēju publiski pazemot slikti pārvaldītas valsts līderi, raksta portāls NRA.lv.
Versijas, kas notiks tālāk, ir dažādas, bet laika ārkārtīgi maz. «Mūsu rīcībā ir tikai četras dienas, lai vienotos,» uzstājoties pirms Cipra, paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. Ja vienošanās nebūs – sekošot Grieķijas bankrots un banku sistēmas sabrukums, lai ko tas arī nozīmētu. Te jāatgādina, ka šis tomēr ir kārtējais beigu termiņš, bet kopumā Grieķijas «glābšana» ilgst jau piekto gadu.
Nu dikti grūti
Premjera Cipra uzrunas īsais saturs ir šāds: grieķu tauta ir pārgurusi no taupības pasākumiem, iepriekšējās aizdevumu programmas nav nesušas pozitīvas pārmaiņas, nepieciešama nauda bezdarba likvidēšanai un uzņēmējdarbības attīstībai, un visbeidzot – Grieķijas problēmas attiecas uz visu Eiropu. «Ceru, ka mēs visi uzņemsimies savu vēsturisko atbildību,» noslēgumā sacīja premjers. Lielu runas daļu viņš veltīja, lai aprakstītu grieķu ciešanas – tāds acīmredzot arī bija ierašanās mērķis, iežēlināt Eiropas tautas: «Daudzās valstīs tika īstenoti taupības pasākumi, taču nevienā tie nebija tik ilgi un mokoši kā Grieķijā!» Pie šiem vārdiem taisnīgi varēja sašust visi sēžu zālē esošie latvieši un citu nabadzīgo ES valstu pārstāvji. Arī Cipra oponenti vēlāk nekavējās piesaukt Latvijas «glābšanas» stāstu. Manfreds Vēbers EPP grupas vārdā nodeva grieķim pamatīgu sutu. Teica, lai viņš beidzot melot savai tautai, nesola atkal atvērt bankas, ja nav atnācis ar sakarīgu reformu piedāvājumu. «Ko jūs varat paskaidrot cilvēkiem –
Spānijā, Portugālē, Slovākijā? Bulgārijā minimālā alga ir zemāka nekā pašlaik Grieķijā, bet grieķi neko nevar? Latvijā 2009. gadā bija ekonomiskā katastrofa, bet tā vietā, lai taisītu referendumus, Latvija domāja par nākotni, un tagad šai valstij ir nākotne! Ceru, jūs atgriezīsieties pie veselā saprāta un nāksiet klajā ar programmu.»
Iespējams, būs jāsametas
Pagaidām viss grieķu tieši vai aplinkus vēstītais liecina, ka viņi vēlas panākt parādu norakstīšanu, kas būtu īpaši nekrietni un negodīgi pret valstīm, kam parādi jāmaksā līdz pēdējam centam un tagad vēl, iespējams, jāsametas grieķu pestīšanai.
Latvijas eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins gan domā, ka pašlaik sarunās blefo abas puses. Ne Grieķija var izdzīvot bez eirozonas, ne eirozona grib to atlaist. Taču ar Cipru runāt visiem esot sarežģīti: «Viņš ne no kā nebaidās un ir pilnīgi nesavaldāms politiķis. Katru dienu stāsta kaut ko citu.»
Sliktākais scenārijs pārējām Eiropas valstīm varētu būt grieķu parāda daļēja norakstīšana un sekojoša solidāra samešanās. Tas gan notikšot pietiekami viltīgi – izveidojot speciālu solidaritātes fondu, taču maksāsim jebkurā gadījumā. Morāle no Grieķijas stāsta, pēc deputāta domām, ir tā, ka Eiropas Savienībai vajadzētu iet tālāku federalizācijas ceļu un centralizēt nodokļu iekasēšanas sistēmu.
Kripatiņa paškritikas
Vismaz to uzrunā atzina arī pats premjers Ciprs – vainīgi nav tikai ļaunie ārzemnieki, viņa valstī patiešām neesot kārtības. Politikā un ekonomikā valda korupcija, tirgū – anarhija, nodokļi netiek maksāti. 56% līdzekļu atrodas 10% grieķu rokās, taču jostas nācās savilkt atlikušajiem 90% grieķu. Savukārt iepriekšējās aizdevumu programmas bija neveiksmīgas, jo «nauda nenonāca grieķu tautas rokās, tā glāba Grieķijas un Eiropas bankas», un piecu gadu laikā viņa valsts padarīta par neveiksmīgas taupības politikas eksperimentālo darbnīcu.
Bet tagad gan, Ciprs apgalvo, tagad gan kopīgiem spēkiem viņš reformēs Grieķiju. Galvenie vairs nebūs individuāli, bet gan visas sabiedrības labumi. Tas nāks visai Eiropai par labu. Demokrātija un solidaritāte tika piesaukta vietā, nevietā, un galu galā viņa teiktais izklausījās pēc plātīgas priekšvēlēšanu runas. Jo vairāk tāpēc, ka ne jau Eiropas Parlaments var kaut ko izlemt attiecībā uz Grieķiju. «Mēs esam likumdevējs,» paskaidro Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš. Grieķijas premjera svaigākās aktivitātes viņš sauc par cirku. Kad un vai vispār Grieķijas cirks aizbrauks, pagaidām neviens nezina.
Imants Vīksne
