Ceļā uz “zaļo” enerģētiku
Rīga ir viena no pirmajām pilsētām, kas Briselē parakstīja Eiropas Pilsētu mēru paktu un atbilstoši tam izteica apņemšanos līdz 2020. gadam par 20% samazināt CO2 emisijas, ko plānots panākt, par 20% paaugstinot energoefektivitāti un enerģijas bilancē nodrošinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru 20% apmērā.
Šo plānu visai bieži apzīmē arī ar trim skaitļiem – 20/20/20. Šobrīd mēru paktam jau pievienojušās vairāk nekā tūkstoš mūsu kontinenta pilsētu, raksta LV.LV.
Parakstīdamas mēru paktu, tā dalībnieces apņemas izstrādāt savu pilsētu ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus. Šāds plāns ir arī Rīgai, un tam dots nosaukums “Rīgas pilsētas enerģētikas rīcības plāns 2010.-2020. gadam”. Tas tapis, sadarbojoties četrām Baltijas valstu galvaspilsētām: Rīgai, Tallinai, Helsinkiem un Stokholmai. Simt divdesmit trīs lappušu biezā dokumenta veidošanu koordinēja Rīgas Enerģētikas aģentūra (REA).
Rīcības plāna pamatu veido trīs nozīmīgas sadaļas. Pirmā no tām saistīta ar Rīgas pilsētas CO2 emisiju un šo izmešu samazināšanas iespējām. Otra ir veltīta energopatēriņa samazināšanai galvaspilsētā un energoefektivitātes paaugstināšanai, bet trešā – atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējām.
Taču visi šie plāni būs plika graša vērti, ja ar tiem netiks iepazīstināti iedzīvotāji, netiks veidota sabiedriskā doma. Šajā nolūkā REA nu jau vairākus gadus rīko Rīgas enerģētikas dienas ar plašu programmu – starptautiskām konferencēm, semināriem, izstādēm, inovācijas forumiem, diskusijām. Šoruden tās ilgs līdz oktobra beigām. Enerģētikas dienu ietvaros par aktuāliem jautājumiem tika spriests arī starptautiskajā konferencē “Pašvaldības ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns – vadības instruments Mēru pakta saistību izpildei”.
Kopīgs un atšķirīgs ceļš
Par savu pašvaldību ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāniem konferences laikā stāstīja Rīgas, Tallinas, Helsinku, Stokholmas un citu Eiropas pilsētu pārstāvji. Katra no šīm pilsētām ir uzkrājusi savu pieredzi un var lepoties ar darbiem, kuri citiem vēl tikai padomā.
“Šīs konferences laikā mēs stāstām ne tikai par savu veikumu, bet arī gūstam jaunas atziņas,” saka Rīgas Enerģētikas aģentūras Uzraudzības padomes locekle Inete Ielīte. “Piemēram, pirms četriem gadiem Stokholmas pašvaldība aicināja pilsētas uzņēmumus izstrādāt savus enerģijas taupīšanas un atjaunojamo resursu izmantošanas plānus. Toreiz šim priekšlikumam atsaucās 20 kompānijas. Tagad šajā kustībā ir iesaistījušies gandrīz visi pilsētas uzņēmumi. Tā ar nelieliem pašvaldības izdevumiem ir sasniegts jūtams efekts: ievērojami uzlabojusies pilsētnieku dzīves kvalitāte.
Vairākas pilsētas savos rīcības plānos ir paredzējušas uzņēmumu apgādei ar karsto ūdeni izmantot saules kolektorus. Diemžēl šāda ideja nav ietverta ne Rīgas, ne Stokholmas ilgtspējīgas enerģētikas attīstības redzējumā. Izmantojot alternatīvas enerģijas avotus, tiek meklētas racionālas elektroenerģijas un siltuma taupīšanas metodes.
Īpaši jāuzsver Stokholmas pašvaldības veikums, ja pie mums parasti renovē atsevišķas ēkas, tad Stokholmā rekonstruē visu dzīvojamo kvartālu. Tiek siltināti nami, pārbūvētas komunikācijas un ielu tīkls, tajā integrējot sabiedrisko transportu, veidotas jaunas auto stāvvietas. Turklāt tiek apmācīti arī iedzīvotāji, kā savos mitekļos racionāli izmantot un taupīt enerģiju. Tātad kompleksi tiek atrisinātas vesela pilsētas rajona problēmas. Kad darbi pabeigti, tiek sākta nākamā kvartāla rekonstrukcija. Bet galvenais, šajos pasākumos tiek iesaistīti gan pašvaldība un būvniecības uzņēmumi, gan paši iedzīvotāji, kas savā pilsētā vēlas dzīvot labāk. No Stokholmas mums ir jāmācās arī tas, kā pieņemtos plānus ieviest dzīvē.”
“Varam būt lepni, ka Rīgas pilsētas enerģētikas rīcības plāns 2010.-2020. gadam Eiropas Savienībā ir novitāte,” uzskata Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna. “Diemžēl šādu plānu veidošanā līdz šim pieredzes nebija. Tāpēc izmantojām mūsu Helsinku kolēģu izveidotās vadlīnijas, kuras vēlāk kļuva arī par citu Latvijas pilsētu enerģētikas attīstības plānu pamatu. Noklausoties, piemēram, Daremas (Lielbritānija) un citu pašvaldību pārstāvju runas, secinājām, ka visas ES Pilsētu mēru pakta dalībnieces šajā virzienā darbojas līdzīgi.
Daudzās Eiropas pilsētās visai plaši tiek izmantoti elektromobiļi. Arī Rīgā jau ir uzstādītas vairākas brīvi pieejamas šādu transportlīdzekļu elektrouzpildes iekārtas, kas izvietotas Rīgas ostas teritorijā un Merķeļa ielā. Pie tam šo pakalpojumu iespējams izmantot bez maksas.
Vēl mēs varam lepoties ar Rīgas centralizēto siltuma apgādes sistēmu, jo masveida produkts vienmēr būs lētāks par citiem piedāvājumiem. Daudzas Eiropas pilsētas, kaut ar grūtībām, šobrīd tādas sistēmas tikai veido.”
Latvijas pilsētas veido savu enerģētikas politiku
Valmierieši, bez citu atbalsta ņemot kredītus, savu māju renovāciju uzsāka jau 2004. gadā, stāsta Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis. “Pieņemt šādu lēmumu ļaudis rosināja pirms tam siltinātās sabiedriskās ēkas, kuras pēc renovācijas enerģiju patērēja ievērojami mazāk. Taču darbi apsīka tā dēvētajos treknajos gados. Šobrīd, kad ir pieejams ERAF līdzfinansējums, dzīvokļu īpašnieki ir sarosījušies atkal.
Lai iedrošinātu dzīvokļu īpašniekus izlemt siltināt savas mājas, par namu renovācijas ieguvumiem valmieriešus informē vietējais laikraksts un TV, tiek organizētas iedzīvotāju kopsapulces, pozitīvs devums ir arī konkursiem par pilsētas sakoptāko namu. Pašvaldība strādā arī ar dzīvojamo namu pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem – iepazīstina viņus ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām, sniedz informāciju par izmaiņām likumdošanā un pašvaldību normatīvajos aktos. Tiek rīkoti šo speciālistu pieredzes apmaiņas pasākumi.”
Valmierā renovētajās mājās siltums tagad ir kļuvis aptuveni par 30% lētāks, nekā citviet. Taču tas nav vienīgais ieguvums: ievērojami uzlabojies šo māju iedzīvotāju komforta līmenis, paaugstinājusies to vērtība, pievilcīgs kļuvis ārējais izskats.
Tomēr ceļš uz siltu māju nav vienkāršs. “Vispirms ir jāpārvar dzīvokļu īpašnieku neticība, jo viņi bieži neapzinās savus pienākumus un tiesības,” uzsver I. Boķis. “Grūti sasaukt kopsapulces, kuras būtu tiesīgas pieņemt attiecīgus lēmumus. Kompleksa mājas renovācija, neskatoties uz būvniecības cenu kritumu, arvien vēl ir dārgs pasākums. Šo procesu kavē arī īpašnieku mainīgās vēlmes. Dzīvokļu īpašniekiem trūkst arī kolektīvās resursu aizņemšanās pieredzes.”
Pilsētas domes vadītājs arī norāda, ka ERAF līdzfinansējuma saņemšanas process patlaban ir nenormāli garš. “Šajā ceļā no idejas līdz pēdējām atskaitēm LIAA ir divdesmit piecas “stacijas”, no kurām daudzās siltas mājas tīkotājiem ir jāpavada vismaz mēnesis. Līdz ar to šis ceļojums izstiepjas apmēram pusotra gada un dažu dienu garumā. Pat Žila Verna romāna varoņi apkārt zemeslodei apbrauca ātrāk – 80 dienās.”
Taču, par spīti šīm problēmām, valmierieši ERAF līdzfinansējumam ir pieteikuši 18 projektus.
Līdzīgs darbs norisinās arī citos Latvijas novados un pilsētās. Piemēram, Zemgalē energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektus vada Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra (ZREA). Tā ir sagatavojusi sākotnēju vairāku Zemgales reģiona pašvaldību kopēju investīciju pieteikumu Eiropas Savienības programmai ELENA (kas kļuvusi pieejama šogad un kuru administrē Eiropas Investīciju banka). Šo programmu “Investīcijas energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai sabiedriskā un privātā sektora celtnēs” paredzēts īstenot četrās Zemgales reģiona pašvaldībās (Aucē, Bauskā, Jēkabpilī, Ozolniekos) un SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde”.
Izmantojot ES līdzfinansējumu, tiks renovētas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, centrālapkures tīkli un katlumājas, kā arī ielu apgaismes sistēmas.
Jūra sildīs Salacgrīvu
Salacgrīva ir izveidojusi sava novada nākotnes redzējumu, kas izklāstīts Zaļā novada deklarācijā.
“Šis dokuments ir radīts nolūkā iesaistīt visu interešu grupas, lai novadā veicinātu veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību,” stāsta novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Laikā, kad pasaulē arvien vairāk aizdomājas par vides aizsardzību, energoresursu taupību un alternatīvo enerģiju izmantošanu, arī mēs esam nolēmuši pievērsties vides lietām, kas ir ilgtspējīgas mūsu novada pastāvēšanas un attīstības iespēja.
Zaļā novada deklarācija paredz virkni uzdevumu – “zaļās” domāšanas veicināšanu, ilgtspējīgas un veselīgas pilsētvides uzturēšanu, izstrādājot un īstenojot vides politikas plānus, kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošināšanu, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu un daudz citu pasākumu.
Salacgrīvā daudz kas jau ir paveikts. Kopš pērnā gada pilsētā darbojas vēja un saules jeb tā dēvētais hibrīda apgaismojums. Tā pamatu veido saules baterija un vēja ģenerators, kas dod strāvu 50W diožu lampai (analogs 250W nātrija lampa). Kopējās apgaismošanas sistēmas izveidošana novadam izmaksāja 1400 latu, ievērojami samazinot pašvaldības maksājumus par elektroenerģiju. Ekspluatācijas pieredze liecina, ka iekārtas darbojas kvalitatīvi un tām, ņemot vērā jūras tuvumu, pietiek ar šādi saražotu enerģiju. Taču tajā pašā laikā sistēmas uzstādīšanas lietderīgums jāizvērtē atbilstoši uzstādīšanas vietai, it sevišķi teritorijās, kurās nav pieļaujami apgaismojuma pārtraukumi.
Nobeigumam tuvojas arī darbs pie trīs siltumsūkņu uzstādīšanas projekta. Sūkņu kopējā jauda būs 1,13MW. Šīs ietaises jūrā izvietoto kolektoru kopējais garums sasniedz 5000 metru. Pilotprojekta finansēšanai salacgrīvieši izmanto Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu, kā arī pašvaldības resursus. Projekta kopējās izmaksas nedaudz pārsniegs vienu miljonu eiro, un to paredzēts īstenot līdz 2011. gada aprīlim.
Šie sūkņi ar siltumu apgādās Salacgrīvas vidusskolu, bērnudārzu un sporta kompleksu. Līdz ar to būs sperts vēl viens solis tuvāk Zaļā novada deklarācijā izklāstītajai vīzijai – samazināt fosilā kurināmā patēriņu, vides piesārņojumu un pašvaldības iestāžu uzturēšanas izmaksas. Turklāt šā projekta būvniecības laikā gūtās atziņas lieti noderētu arī citām pilsētām un apdzīvotām vietām, kas atrodas jūras krastā.
Autors: Jānis Kalns / LV.lv
