Latvijā patlaban ir desmit mazākumtautību skolas, kurās var apgūt baltkrievu, poļu, ebreju, ukraiņu, lietuviešu un igauņu valodu. Lai gan skolēnu skaits šajās mācību iestādēs ir visai atšķirīgs (sākot no 40 līdz 544), tomēr kopējā tendence rāda: audzēkņu skaits šajās skolās... (Turpināt lasīt)
Skolu atbalsta personāls (psihologi, logopēdi, sociālie pedagogi, bibliotekāri un karjeras konsultanti) dažādās pašvaldībās tiek nodrošināts atšķirīgi, un tas nereti ir atkarīgs no vietvaras rocības un arī pašu skolas direktoru lēmumiem. No aptaujātajiem pilsētu un novadu izglītības speciālistiem vairākums atzina: naudas... (Turpināt lasīt)
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, lai aizliegtu iespējas uzlikt par pienākumu skolēniem nēsāt skolas formas. Arvien vairāk starp izglītības iestādēm ir vērojama modes tendence – ieviest skolas formas, kuras turklāt pretrunīgi tiek uzspiestas par obligātām. No malas skatoties,... (Turpināt lasīt)
Lielākajās Latvijas valsts augstskolās ik gadu sarūk to studentu skaits, kuri studē par maksu, un to nespēj kompensēt arvien pieaugošais ārvalstu studētgribētāju skaits. Izņēmums ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kur ar katru gadu ir vairāk tādu studentu, kas vēlas mācīties... (Turpināt lasīt)
Pērn 153 skolās datorikas zinības pilotprojekta ietvaros apguva ap deviņiem tūkstošiem 1., 4. un 7. klašu skolēnu, un šogad tas tiks turpināts 2., 5. un 8. klasēs. Projekta dalībnieki uzskata, ka programma noteikti būtu iekļaujama arī jaunajā izglītības standartā, jo... (Turpināt lasīt)
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aktīvi piedalījās pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidē un attiecīgo normatīvo aktu izstrādē. LIZDA uzskata, ka jaunā darba samaksas sistēma neatrisina virkni problēmjautājumu, kas saistīti ar vienlīdzīguma principu un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu izglītības nozarē... (Turpināt lasīt)
Skolotāji savu algu precīzi līdz centam uzzinās vien šā mēneša beigās. Kamēr darbosies princips nauda seko skolēnam, nekas nemainīsies, jo ziņas par skolēnu skaitu Izglītības un zinātnes minstrijas (IZM) datu bāzē nonāk septembra sākumā, norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis... (Turpināt lasīt)
Rīgas pašvaldība šogad apmaksās brīvpusdienas savu skolu 5.–9. klašu audzēkņiem. Nu tiek solīts, ka tās nākamgad tiks arī Kultūras ministrijas (KM) pārziņā esošajām skolām. Tāpat galvaspilsētas dome apsvērs iespēju piešķirt atlaides sabiedriskajā transportā pedagogiem, kas nestrādā pašvaldības izglītības iestādēs. Rīgā... (Turpināt lasīt)
Skolēnu mājasdarbu apjoms skolās būtu jāpārskata, piekrītot izglītības ministra aicinājumu skolotājiem nepārslogot bērnus ar mājasdarbiem, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsargs uzsvēra, ka mājasdarbu uzdošana skolēniem neizriet ne no viena normatīvā akta, bet tas ir metodikas... (Turpināt lasīt)
Krievu studentiem atkal atļauts doties studēt uz Turciju, ceturtdien paziņoja Krievijas izglītības ministrija. Pēc Turcijas un Krievijas attiecību uzlabošanās, atcelts aizliegums krievu studentiem studēt Turcijā. “Jau kādu laiku pastāv ierobežojumi krievu studentiem, kas dodas uz Turciju, lai tur mācītos. Mēs... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
