Lai gan ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī saruka un situācija darba tirgū pasliktinājās, algu izaugsmei par to bija ne silts, ne auksts. Vidējā alga par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas pieauga par 9.5%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu... (Turpināt lasīt)
Tāpat kā pagājušajā gadā kopumā, arī šā gada pirmajā ceturksnī Covid-19 krīze Baltijas valstu vidū vissmagāk skārusi tieši Latvijas ekonomiku. Statistikas pārvaldes pilnais novērtējums liecina, ka šī gada 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) kritis par 1.7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni... (Turpināt lasīt)
Pēc pilnīgākas datu apstrādes statistiķi ir secinājuši, ka 1.ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par 1,3%. Tas norāda, ka ekonomika gada sākumu ir pārcietusi ar mazākiem zaudējumiem, nekā tika lēsts sākotnēji (-2,2%). Tomēr tas jebkurā gadījumā uz kaimiņu fona ir vājš... (Turpināt lasīt)
Ziņa par mazumtirdzniecības kāpumu aprīlī ir pirmais gabaliņš no šī mēneša statistikas datu brīnummozaīkas, ko var uztvert ar humoru, bet kas tomēr vēsta daudz ko svarīgu. Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā par laiku pirms gada pieauga par 15,6%, kas ir straujākais... (Turpināt lasīt)
Pagājušajā mēnesī reģistrētais 15.6% kāpums mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos gada griezumā ir iespaidīgs, taču nepārsteidz. Valdības vienreizējie atbalsta maksājumi un iespējas realizēt atlikto patēriņu ir sniegušas savu artavu pārdošanas apjomu izaugsmē. Taču 8.9% kritums pagājušajā gada aprīlī norāda, ka reālā situācija... (Turpināt lasīt)
1.ceturksnī bezdarbs Latvijā ceturkšņa laikā ir pakāpies par 0,2 procentpunktiem līdz 8,1%. Ņemot vērā to, ka ekonomikas groži tiek laisti arvien brīvāk un, tuvojoties sezonālajiem darbiem, var teikt, ka bezdarba augstākais punkts ir aiz muguras. Bezdarba virsotne, par laimi, ir... (Turpināt lasīt)
Epidemioloģiskā situācija šī gada pirmajos trīs mēnešos bija daudz nopietnāka un ierobežojumi stingrāki nekā pandēmijas sākumā. Taču ietekme uz darba tirgu, ja ņemam par pamatu bezdarbu, izskatās mazāka. Daļa iemeslu ir objektīvi – ir ievērojami audzis valsts atbalsta pasākumu tvērums... (Turpināt lasīt)
Bezdarba līmenis 1. ceturksnī pieauga pārsteidzoši maz, taču tas nenozīmē, ka pandēmijas 2. vilnis darba tirgu neietekmēja, vienkārši daļa iedzīvotāju nolēma “iepauzēt” savu ekonomisko dzīvi. Darba meklētāju īpatsvars gada sākumā bija 8,1 %, tas pieauga par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar... (Turpināt lasīt)
Noslēgumam strauji tuvojos mācību gads, kas lielākoties aizvadīts attālinātajās mācībās. Neierastais mācīšanās formāts sniedzis gan vairākas jaunas metodes, ko iespējams izmantot pēc pandēmijas, gan izgaismojis vairākus būtiskus jautājumus, piemēram, nepieciešamību bērnos attīstīt pašvadītas mācīšanās prasmes un vecāku vēlmi palīdzēt mācībās,... (Turpināt lasīt)
Ārējā tirdzniecībā pavasaris iesākās ļoti ražīgi. CSP dati rāda, ka martā preču eksporta vērtība pakāpās par spēcīgiem 20.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pēdējo četru gadu straujākais pieaugums palīdzēja tikt pie jauna preču eksporta rekorda 1.34 miljardu eiro apmērā. Tik spilgtu... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
