Šī gada pirmā ceturkšņa IKP izmaiņu sākotnējais novērtējums ir viegli pārsteidzošs. Varēja gaidīt izaugsmes bremzēšanos, taču izziņotie dati vēsta, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP samazinājies par 0,3%. Līdz ar to IKP kāpums gada griezumā noplacis līdz 2,8%. Nepārsteidz, ka... (Turpināt lasīt)
Latvijas Valsts prezidenta amata kandidāts Egils Levits priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros sniedzis interviju žurnāla “Ir” politžurnālistam Aivaram Ozoliņam. Protams, lai Levits tiktu klasificēts šim augstajam valsts amatam konkrētā žurnāla un politžurnālista izpratnē, Levitam obligāti jāatbild uz jautājumu arī par mani: “... (Turpināt lasīt)
Latvijas dzērienu ražotāju nozare ir vienojusies atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, sedzot lielāko daļu sākotnējo ieguldījumu sistēmas ieviešanā, tādējādi novēršot slogu no citām iesaistītajām pusēm – tajā skaitā mazumtirgotājiem. Esmu neizpratnē, kāpēc Latvijas Tirgotāju asociācija turpina atsaukties uz “Gateway &... (Turpināt lasīt)
Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295.4 miljonu eiro jeb 1 % no IKP apmērā. Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35.9% no IKP. No vienas puses 1% deficīts nav nekas ārkārtējs, ekonomika... (Turpināt lasīt)
Latvijas iedzīvotāji un ražotāji jau šobrīd maksā par to, lai dzērienu iepakojumi tiktu savākti un pārstrādāti, taču esošie rezultāti nav visai iepriecinoši, jo pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas sistēma lielu daļu atkritumu apglabā poligonos. Tādējādi dzērienu iepakojuma savākšana un pārstrāde nav pārskatāma... (Turpināt lasīt)
Biedrība “Lauku ceļotājs” pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu. Taču ar šo problēmu saskaras ne tikai lauku tūrisms, bet visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi, norāda... (Turpināt lasīt)
Eksports un imports ir īpaši vārgs jau trešo mēnesi pēc kārtas. Preču eksports februārī palielinājās par 1% eiro izteiksmē, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri. Tomēr lielāko daļu, ja ne pat visu kāpumu veido cenu pieaugums, kas nozīmē, ka apjomu kāpums... (Turpināt lasīt)
Šī gada martā mēneša laikā (proti, salīdzinot ar februāri) cenas augušas par 1.1%, kas ir gana straujš temps martā vēsturiskā kontekstā. Mēneša laikā cenu kāpumu noteikuši gan iekšēji, gan ārēji faktori. Gada inflācija savukārt par spīti salīdzinoši straujam mēneša kāpumam... (Turpināt lasīt)
Martā patēriņa cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas. Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk... (Turpināt lasīt)
Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par apstrādes rūpniecības ražošanas apjomiem šī gada februārī liecina, ka tie auguši par 5.7%, salīdzinot ar pērno februāri. Februāris bijis veiksmīgs vairāk nozarēm nekā janvāris, proti, apjomu samazinājums skāris mazāku nozaru skaitu, salīdzinot ar iepriekšējo... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
