Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās. Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ... (Turpināt lasīt)
Pandēmijas ietekme uz saimnieciskajiem procesiem ir vājinājusies, tomēr turpmāko mēnešu laikā tā atkal pieaugs, un negatīvo ietekmi pastiprinās elektrības un gāzes cenu kāpums, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats. Taču, pateicoties eksporta nozaru attīstībai un investīciju pieplūdumam, nākamā... (Turpināt lasīt)
Augustā reģistrēts straujākais vidējā cenu līmeņa pieaugums gada griezumā kopš 2011. gada, inflācijai sasniedzot 3.7%. Tikmēr mēneša griezumā pieaugums līdzinās iepriekš reģistrētajiem novērojumiem – kāpums par 0.4%. Lielākie vidējā cenu līmeņa vilcēji pagājušajā mēnesī bija ar mājokli saistītās izmaksas (+6.8%)... (Turpināt lasīt)
Augustā sezonālā ietekme uz cenu izmaiņām bija mazāka, nekā ierasti. Tā joprojām atspoguļojās pārtikas cenu kritumā, bet apģērbiem un apaviem cenas pieauga. Savukārt vispārliecinošākais kāpums bija maksai par mājokli, kas būtiski pavilka cenu līmeni. Gada inflācija augustā jau sasniedza 3.7%.... (Turpināt lasīt)
Rudens sesiju atklājot, Valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas Republikas Satversmi vairs nepietiek “šodienas kompleksajā, modernajā valstī”. Saeimas deputātiem par to gan nebūšot “jādomā, jālauza galva, tikai jāatstāj labs mantojums”, jo visu lielo reformēšanas darbu paveikšot pats... (Turpināt lasīt)
Par spīti dažādiem izaicinājumiem šis gads apstrādes rūpniecībai ir bijis ļoti veiksmīgs. Ražošanas komponenšu trūkums, piegāžu kavēšanās, materiālu cenu kāpums, kā arī epidemioloģisko prasību ievērošana nav traucējuši nozarei sasniegt jaunus ražošanas apjomu rekordus. Izlaides apjomi šī gada pirmajos septiņos mēnešos... (Turpināt lasīt)
Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi. Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā... (Turpināt lasīt)
2. ceturksnī IKP ir palielinājies par 11,1%. Izbaudot situācijas normalizēšanos, straujākais kāpums tika uzradīts izmitināšanā un ēdināšanā (+42,5%) un veselības aprūpē (+39%). No otras puses visai nīkulīga izaugsme valdīja nekustamo īpašumu sektorā (+0,3%) un būvniecībā (+1.1%), kam tuvākajā laikā draud... (Turpināt lasīt)
Šī gada 2. ceturksnī Latvijas ekonomika piedzīvoja strauju izaugsmi, IKP pieaugums gada griezumā bija straujākais kopš 2007. gada 2. ceturkšņa, brīža pirms tā saucamā inflācijas apkarošanas plāna stāšanās spēkā. Ir apstiprināta pirms mēneša publicētā sākotnējā novērtējuma galvenā ziņa – IKP ir pārsniedzis... (Turpināt lasīt)
Ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī strauji atguvās, un ekonomikas apjoms pārsniedza pirms pandēmijas līmeni. Tai pat laikā darba tirgus atkopšanās notiek daudz gausāk. Bezdarba līmenis rūk, bet līdz pirms krīzes līmenim vēl nav aizsniedzies. Arī nodarbināto rindas ir kļuvušas retākas. Neskatoties... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
