Globālā konjunktūra jau labu laiku signalizē par labiem eksporta izaugsmes nosacījumiem. Iepriekšējos mēnešos, piesardzībai valdot, krājumi ir noplicināti, kas šobrīd rada labu vilkmi daudzās preču grupās. Tāpat vietējie apstākļi – laba graudu raža, pieprasījuma aktivizēšanās pēc tehnoloģijām, elektroiekārtām, ir salikuši... (Turpināt lasīt)
Šī gada pēdējā ceturkšņa koprezultāts ekonomikā nebūs iepriecinošs, taču tas ir sācies braši, oktobrī salīdzinājumā ar septembri augušas lielākās iekšējā un ārējā pieprasījuma nozares – mazumtirdzniecība un apstrādes rūpniecība. Apstrādes rūpniecības izlaide mēneša griezumā auga par 0,9%, gandrīz tieši tāds... (Turpināt lasīt)
Novembrī vidējais patēriņa cenu līmenis turpināja samazināties – tika reģistrēta deflācija. Pagājušajā mēnesī varēja novērot cenu līmeņa kritumu par 0.3%, salīdzinot ar oktobri, un 0.7% kritumu gada griezumā. Tāpat kā šogad kopumā, novembra deflāciju gada izteiksmē skaidro būtisks ar transportu... (Turpināt lasīt)
Oktobrī apstrādes rūpniecība iznira no mīnusiem, uzrādot kāpumu 1% apmērā. No 22 apstrādes rūpniecības nozarēm izlaides pieaugumu uzrādīja 12, tai skaitā divas no trim lielākās – kokrūpniecība un pārtikas rūpniecība. Stimuli, nosacījumi, kas ļauj saglabāt darbību, starptautiskās tirdzniecības atjaunošanās, gan... (Turpināt lasīt)
Pandēmijas ietekme uz dažādām ekonomikas nozarēm ir ļoti atšķirīga. Dažās ir nopietna krīze, un uzņēmumiem bažas par izdzīvošanu, savukārt citas ekonomikas vājināšanos šogad ir izjutušas visai maz un salīdzinoši ātri spējušas atgūties. Pie pirmajām galvenokārt pieder pakalpojumu nozares, savukārt otrajā... (Turpināt lasīt)
Jaunie ierobežojumi saistībā ar ārkārtējo situāciju paredz izmaiņas arī iepirkšanās paradumos – veikalos vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība, nav atļauti Ziemassvētku tirdziņi, nedēļas nogalēs un svētku dienās varēs iegādāties tikai atsevišķas preču grupas. Mārketinga un tirdzniecības eksperte, Biznesa... (Turpināt lasīt)
Trešais ceturksnis tika pavadīts atkopjoties no īslaicīgās, bet ļoti dziļās lejupslīdes. Tas notika pat veiksmīgāk, kā sākotnēji cerēts. Tomēr, salīdzinot ar gadu iepriekš, ekonomikas apjoms joprojām bija par 2.6% mazāks. Gada deviņos mēnešos IKP ir sarucis par 4.3%. Nozaru griezumā... (Turpināt lasīt)
Attālināto mācību laikā aizvien biežāk aktualizējas jautājums par mācību procesa kvalitāti. Šobrīd izglītības iegūšanai vairāk nekā jebkad ir nepieciešama vienota skolēna, skolotāja un vecāku izpratne, pieeja un līdzdalība. Neapšaubāmi, lielākā atbildības daļa gulstas uz skolu un pedagogu, tāpēc kvalitātes atslēga... (Turpināt lasīt)
Neskatoties uz vērā ņemamu atgūšanos ekonomikas aktivitātē un darba tirgū, iekšzemes kopprodukts joprojām ir mazāks un bezdarba līmenis joprojām ir lielāks nekā pērn. Savukārt algu kāpumā koronakrīze tikpat kā nav bijusi jūtama – algas ir augstākas nekā pērn. Vidējais bruto... (Turpināt lasīt)
Šajā 3. ceturksnī Latvijas ekonomika salīdzinājumā ar šo periodu pirms gada pieauga par 7,1% – vēl straujāk nekā sākotnējā novērtējumā. Tas ir visu laiku lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā, kas savukārt seko visu laiku krasākajam kritumam 2. ceturksnī. Gada griezumā izmaiņas... (Turpināt lasīt)