Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības publicētais paziņojums, pārmetot Izglītības un zinātnes ministrijai pārlieku lielu privātskolu atbalstīšanu, izsauc, maigi izsakoties, sašutumu, atstājot vielu pārdomām, kam un kāpēc nepieciešams sašķelt pedagogus? Kāpēc vieni pedagogi tiek pretnostatīti citiem? Privātās vidusskolas un bērnudārzu... (Turpināt lasīt)
Pagājis vesels gads šajā bezprecedenta krīzē, kas ietekmējusi ikvienu no mums. Pirms gada airBaltic bija ceļā uz to, lai 2020. gadā sasniegtu jaunus rekorda rezultātus. Tolaik visa pasaule sekoja līdzi airBaltic veiksmes stāstam. Mēs saņēmām apbalvojumus par izcilību un kā... (Turpināt lasīt)
Šis gads Latvijas ražotājiem ir iesācies mazliet lēnīgāk, nekā noslēdzās iepriekšējais. Pēc noturīgas izaugsmes četru mēnešu garumā janvārī apstrādes rūpniecībā bija vērojams neliels kritums ražošanas apjomos mēnesi pret mēnesi, tomēr gada laikā saglabājās pieaugums. CSP dati rāda, ka ražošanas apjomi... (Turpināt lasīt)
Februārī vēl joprojām novērojām deflāciju, taču vidējā cenu līmeņa pieaugumu visticamāk sagaidīsim jau pavisam drīz. Pagājušajā mēnesī cenas pieaugušas par 0.4%, salīdzinot ar šī gada janvāri. Vidējais cenu līmenis turpina saglabāties zem pagājušajā gadā novērotā – salīdzinot ar 2020. gada... (Turpināt lasīt)
Janvārī apstrādes rūpniecība turpināja iepriekšējos mēnešos panākto ražošanas kāpumu gada griezumā, kas janvārī gan ir pieticīgs (+2,2 %), taču ārkārtas situācijas apstākļos arī tas ir atzīstams panākums. Ražošanas samazināšanos attiecībā pret decembri (-1,7 %) varētu ierindot “tā gadās” kategorijā, taču iespējams, ka... (Turpināt lasīt)
Ārkārtējā situācija īpaši negatīvi ir ietekmējusi viesmīlības nozari – restorānu apmeklējumi klātienē nav iespējami un pasūtījumi, kas tiek izsniegti līdzņemšanai, nespēj nodrošināt ieņēmumus pirmskrīzes līmenī. Tajā pašā laikā ēdienu piegāde daudziem restorāniem ir vienīgais peļņas avots, uzsver sporta restorāna un... (Turpināt lasīt)
2020. gadā vidējās algas par nostrādāto stundu pieauga par 6,6%. Šajā ziņā pērnais gads bija pilnīgi “normāls”, taču pandēmija spēcīgi ietekmēja darba ņēmēju kopējos ienākumus. Pērn kopējais algu fonds palielinājās par 2,0%, kamēr iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji auga par... (Turpināt lasīt)
Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019. gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020. gadā palielinājās par 6.2%. Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6.7% lielāka nekā gadu iepriekš.... (Turpināt lasīt)
Pērnā gada 4. ceturksnī darba samaksas kāpums paātrinājās, gada laikā pieaugot par 6,7%. Savukārt 2020. gadā vidējā darba samaksa sasniedza 1143 eiro palielinoties par 6,2%. Privātajā sektorā algas auga straujāk (+6,7%), nekā sabiedriskajā (+4,9%). Alga ir katra darbinieka svēta lieta,... (Turpināt lasīt)
Iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā kritis par 3.6%. To lielā mērā noteica vīrusa pirmajā vilnī piedzīvotā “bedre” patēriņā. Kopumā jāatgādina – lai gan laiki nav no vieglākajiem, viss nemaz nav tik slikti. Piemēram, pēdējā laika labie eksporta rādītāji liecina – daudzi... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
