autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Būtiski kavējās robežu un ostu aprīkošana ar skeneriem

robeza01

Kad 2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā, mūsu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju kļuva par visas Eiropas ārējo robežu Tolaik Latvija saņēma dāvinājumu no ASV – pārvietojamo skeneri. Vēl vienu iegādājās Latvija pati. Šīs, robežpunktos Silenē pie Baltkrievijas un Terehovā pie Krievijas, bija pirmās kontroles iekārtas, ar ko varēja caurskatīt kravas un meklēt kontrabandu, stāsta TV3 raidījums “Nekā Personīga”.

Tā laika Finanšu ministrijas vadība priecājās par amerikāņu palīdzību, tomēr Latvijas kontroles dienesti paši ar tehnikas jaunievedumiem īpaši nesteidzās.

Nākamie jaunie skeneri parādījās tikai pēc 4 gadiem – uz Latvijas – Krievijas robežas Zilupē un Grebņevā. Rīgas brīvostā skeneri uzstādīja tikai 2013.gada septembrī. Vairakos robežpunktos šādas iekārtas nav bijušas un nav joprojām.

Pavasarī Lietuva pārmeta Latvijai, ka cauro robežu dēļ mūsu valsts kļuvusi par cigarešu kontrabandas tranzītlielvalsti. Viens no galvenajiem ceļiem nelegālajām cigaretēm ir no Baltkrievijas. Kontrabandas tabaka tiek ievesti gan pār Baltkrievijas, gan Krievijas robežu.

Tā kā skeneru uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju visos robežpunktos nav, muitniekiem darbs jāpilda radoši. Muitas vadība apgalvo, ka kontrabandu viņu darbinieki spējot izķert arī ar citām metodēm – informācijas apmaiņu ar ārvalstu kolēģiem, pieredzi un darbinieku vērīgumu. Tomēr darba apjoms ir pārāk liels, lai pārbaudītu visu. Piemēram, četriem pieciem muitniekiem jāspēj caurskatīt veselu vilciena sastāvu, kurā parasti ir vairāki desmiti ar akmeņoglēm piekrauti vagoni. Muitnieki vilciena sastāvu var aizturēt tikai uz 40 minūtēm.

“Ņemot vērā, ka visa ES ārējā robeža ir tik stipra, cik tās vājākais posms, tad mēs ļoti labi zinām, ka tie, kas vēlas izsprukt sveikā no kaut kādā pārbaudēm, meklēs tās vietas, kur šādu aprīkojumu nebūs. Mēs ļoti priecāsimies par to brīdi, kad mums visos muitas kontroles punktos būs skeneri”, norāda Muitas pārvaldes direktora vietniece Ingrīda Gulbe-Otaņķe.

Valsts ieņēmumu dienests sola – skeneri būs. Lai arī tikai 11 gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, šobrīd Valdība tam piešķirusi naudu. Uz robežas sākušies darbi, notiek iepirkumi, būvniecība.

Baltkrievijas pierobežā Silenē stacionārais skeneris plānots nākamā gada sākumā. Indrā un Krievijas pierobežā Kārsavā – nākamā gada vidū. Terehovā un Vientuļos – līdz nākamā gada beigām. Liepājas un Venstpils ostās – līdz 2017.gada beigām.

Par budžetu atbildīgās komisijas vadītājs Saeimā par muitas darbu nav sajūsmā. Skeneri ir ļoti efektīvs palīgs muitniekiem un tāpēc esot dīvaini, kāpēc tikai tagad par to uzstādīšanu sākts domāt. Un kāpēc vairākos robežpunktos skeneru nekad nav bijis un nav joprojām?

Pievienot komentāru