Buceniece: Šogad ražošana augs kopsolī ar ekonomiku
Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās). Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju. Otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm.
Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā.
Par spīti pandēmijai tuvākie mēneši apstrādes rūpniecībā izskatās diezgan labi. Eiropas Komisijas aptaujas liecina, ka Latvijas ražotāju noskaņojums otrā vīrusa viļņa ietekmē nav būtiski pasliktinājies. Pasūtījumi turas nedaudz virs ilgtermiņa vidējā. Kokapstrādē tie turpina augt. Pagaidām neredzam, ka pieprasījums pēc koksnes mazinātos, piemēram, britu pilno noliktavu dēļ. Eiro zonas lielāko valstu, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iepirkumu vadītāju aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecība Latvijai nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs 2021. gadu ir iesākušas ar stabilu, lai gan nedaudz lēnāku izaugsmi. Pēdējos mēnešos daudzviet ar vīrusa ierobežošanu saistītie pasākumi ir kļuvuši stingrāki un arvien biežāk kavē ražošanā nepieciešamo preču piegādi. Turklāt izejmateriālu trūkums ceļ to cenas. Neskatoties uz to, ražošana un pasūtījumi turpina augt.
Pandēmijas ietekmē iedzīvotāji nepieejamos pakalpojumus ir aizstājuši ar dažādu preču patēriņu, kas, protams, labvēlīgi ietekmē preču ražotājus. Tāpēc rodas bažas, ka, pandēmijai atkāpjoties, šī tendence mainīsies pretējā virzienā un mazināsies preču pieprasījums un attiecīgi to ražošana. Pagaidām gan Eiropas uzņēmumu aptaujās šādas bažas nav novērojamas, tieši otrādi – optimisms ir lielāks, raugoties pusgadu-gadu uz priekšu. Latvijas ražotājiem, kuru piedāvājumā ir liels klāsts ar dažādiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem, labvēlīgas būs ekonomikas atveseļošanās fāzē gaidāmās investīcijas būvniecībā. Gaidāms, ka tas kompensēs iespējamo pieprasījuma kritumu citās kategorijās. 2020. gads apstrādes rūpniecības ražošanas apjomos bija mērāms ar mīnusa zīmi, bet 2021. gadā ražošana augs kopsolī ar ekonomiku.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
