Buceniece: Eksporta sniegums pārliecinoši labs
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada februārī eksporta preču vērtība bija par 5.7% augstāka nekā gadu iepriekš. Pieaugums ir lēnāks, nekā redzējām pērnā gada nogalē un šī gada janvārī, tomēr joprojām ļoti labs. Pērn kopumā preču eksporta vērtība samazinājās par 0.3%, turpretim šī gada pirmajos divos mēnešos vidējais pieaugums pārsniedza 9%.
Lielāko devumu eksporta izaugsmē februārī (gada griezumā) nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports, galvenokārt dzērieni, ķīmisko produktu un minerālproduktu, kā arī transportlīdzekļu eksports. Kopš pērnā gada decembra strauji aug dzērienu eksports uz Krieviju, ko pozitīvi ietekmē rubļa vērtības pieaugums attiecībā pret eiro. Statistikas dati rāda, ka pērnā gada nogalē atsākās preču eksporta vērtības kāpums uz Krieviju. Šī gada pirmajos divos mēnešos eksports uz šo galamērķi ir vidēji audzis par gandrīz 50% gada griezumā. Vislielāko devumu izaugsmē sniedz dzērienu, kā arī mehānismu un mehānisko ierīču eksports.
Kopējo preču eksporta vērtību negatīvi ietekmēja kritums koka un tā izstrādājumu eksportā (‑6.1%), galvenokārt uz Apvienoto Karalisti (-20%) un Igauniju (-25%). Februārī statistikā parādījās arī neliels kritums šīs nozares saražotajā apjomā. Šī krituma iemesls, visticamāk, ir pārejošas mēneša svārstības, nevis tendence. Te gan jāpiebilst, ka aptuveni piektā daļa nozares eksporta nonāk Apvienotajā Karalistē, kas ir uzsākusi izstāšanās procesu no Eiropas Savienības. Brexit, visticamāk, negatīvi ietekmēs tirdzniecības nosacījumus, ko izjutīs arī mūsu eksportētāji. Šobrīd gan ir pāragri spriest par to, kādi tie varētu būt, jo oficiālās sarunas vēl nav sākušās.
Latvijas eksporta sniegums ir cieši saistīts ar situāciju Eiropas Savienībā. Šī gada pirmajos divos mēnešos uz šo galamērķi eksportējām vidēji par 10% vairāk nekā pērn, nogādājot tur aptuveni 74% no Latvijas preču eksporta. Vairākas aptaujas norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī Eiropā uzlabojās patērētāju noskaņojums un arī uzņēmēju izlaides apjomi, kas pozitīvi ietekmē ārējo pieprasījumu. Sagaidām, ka kopumā šīs tendences turpināsies un palīdzēs audzēt Latvijas eksporta apjomus. Ir atgriezies eksporta cenu kāpums, kas palīdzēs kāpināt eksporta ieņēmumus. Tomēr riski nav izgaisuši. Eiropā gaidāmās vēlēšanas var iedragāt patērētāju noskaņojumu Latvijas lielākajos eksporta galamērķos. Joprojām saglabājas protekcionisma draudi, kas var ierobežot eksporta izaugsmes tempus. Uzņēmumiem arvien ir jākoncentrējas uz ražīgumu un konkurētspējas celšanu, apgūstot jaunus tirgus un ceļot Latvijā ražoto eksporta preču pievienoto vērtību.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
