autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Buceniece: Ekonomikas izaugsme straujākā pēdējos 7 gados

Iepriekšējais gads Latvijas ekonomikai bija ļoti labas izaugsmes gads. Gads, kurā tika sasniegts pēdējo 7 gadu laikā straujākais pieauguma temps. Izaugsme bija vērojama gandrīz visās nozarēs. Provizoriskie dati rāda, ka 2018. gadā kopumā ekonomikas apjoms palielinājās par aptuveni 4,7% (neizlīdzināti dati). Būtisku devumu kopējā izaugsmē nodrošināja būvniecība, kuru uz priekšu virzīja gan Eiropas Savienības fondu projektu ieviešana, gan citas publiskās un arī privātās investīcijas.

Gada nogalē, proti, ceturtajā ceturksnī, izaugsmes temps nedaudz paātrinājās un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu bija 5%, salīdzinot ar atbilstošo ceturksni 2017. gadā. Pēc lēnāka kāpuma trešajā ceturksnī būvniecība atkal kļuva par straujāk augošo nozari (apjomi +24%). Rūpniecībā bija vērojams stabils 2% kāpums, savukārt pakalpojumu nozares uzrādīja labu 4% pieaugumu.

Tādējādi 2019. gads ir iesācies uz spēcīgas izaugsmes viļņa, tomēr ilgstoši tik strauji augt nav iespējams, tāpēc sagaidām, ka šogad ekonomika augs lēnāk, jau tuvāk 3% nevis 5%. Bezdarba līmenis ir 10 gadu zemākajā līmenī, vakances kļūst arvien grūtāk aizpildīt, un darba devēji turpina sūdzēties par darbinieku trūkumu, kas arvien vairāk ierobežos biznesa izaugsmes iespējas. Papildus tam augsta ražošanas jaudu noslodze un arī izaugsmes bremzēšanās tirdzniecības partnervalstu ekonomikās apgrūtinās eksporta audzēšanas iespējas, kas veido būtisku daļu no Latvijas ekonomikas. Eiropas Savienības fondi joprojām būs un veicinās izaugsmi, taču ikgadējais pieaugums būs ievērojami mazāks, kas, visticamāk, atspoguļosies mērenākā būvniecības un arī investīciju pieaugumā.

Vidējās neto algas pieaugums šogad varētu būt ap 7.5%, ievērojami pārsniedzot inflāciju, ko prognozējam 2.5% apmērā. Tas liecina par labu, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu lēnāku pirktspējas kāpumu, kas kopā ar nodarbināto skaita pieaugumu (daudz lēnāku gan nekā pērn) veicinās mājsaimniecību patēriņa kāpumu un radīs labas izaugsmes iespējas uz vietējo patērētāju orientētajām nozarēm.

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste

Pievienot komentāru