Buceniece: Algu kāpumu joprojām veicina darbaspēka trūkums
Saskaņā ar CSP apkopotajiem datiem pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga jeb alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija 1036 eiro, kas ir par 7,8% vairāk nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī. Salīdzinājumam pērn pieaugums vidēji bija 8,4%. Sabiedriskajā sektorā kāpums sabremzējās no 9% pērn līdz 6,8% šī gada pirmajos trīs mēnešos. Savukārt privātajā sektorā pieauguma temps saglabājās iepriekšējā gada līmenī, proti, 8,4%.
Vidējā bruto alga pieauga pilnīgi visās nozarēs, bet algu pieauguma tendences dažādās nozarēs atšķīrās. Lai gan vidējās algas kāpums kopumā ekonomikā kļuva lēnāks, vairākās nozarēs, piemēram, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, nekustamo īpašumu jomā un būvniecībā, tas paātrinājās un salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu pat pārsniedza 11%. Savukārt ar mērenāku kāpumu nekā pērn šis gads iesākās, piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā (7,2% 1.cet., salīdzinot ar 11,8% pērn), veselības un sociālajā aprūpē (12,3% 1.cet., salīdzinot ar 15,9% pērn), lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (6,6% 1.cet., salīdzinot ar 10,1% pērn). Algas nedaudz lēnāk auga arī tādās lielās tautsaimniecības nozarēs kā apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.
Šis gads ir iesācies ar joprojām strauju vidējās algas kāpumu, ko galvenokārt veicina darbaspēka trūkums. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpina sarukt, arī bezdarba līmenis, kas jau tagad ir desmitgades zemākajā līmenī, varētu vēl nedaudz samazināties, kas nozīmē, ka vakances aizpildīt kļūst arvien grūtāk. Lielāka konkurence par darbiniekiem mudina darba devējus celt algas, lai piesaistītu jaunus vai noturētu esošos darbiniekus. Šis konkurences spiediens dažādās nozarēs un amatu grupās, protams, atšķiras, bet parasti jo augstāks tas ir, jo straujāks ir algu kāpums. Protams, algu kāpumu var veicināt arī citi faktori. Pērn nozīmīgs faktors, īpaši attiecībā uz mazākām algām, bija minimālās algas celšana. Šogad šis faktors vairs nav aktuāls, jo minimālā alga tiek saglabāta iepriekšējā gada līmenī. Tas ir viens no izskaidrojumiem tam, kāpēc vidējās bruto algas izaugsme šī gada sākumā ir nedaudz palēninājusies. Tas arī nozīmē to, ka mazāku algu saņēmēji šogad varētu ieraudzīt mazāku pielikumu nekā pērn.
Šogad kopumā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7%. Algu pieauguma tempu nedaudz ierobežos ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, kas, visticamāk, uzņēmējiem liks rūpīgāk izvērtēt to, cik ražīgi viņi ir un cik lielu algu pieaugumu viņi var atļauties, lai saglabātu savu pelnītspēju un konkurētspēju. Spēcīgais darba tirgus turpinās uzlabot strādājošo finanšu situāciju un veicinās mājsaimniecību patēriņa kāpumu laikā, kad inflācija, salīdzinot ar vidējo algu kāpumu, būs mērena un saglabāsies zem 3% gadā vidēji.
Agnese Buceniece, Swedbank Galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja
