Biķernieku trasi apdraud dažu miljonāru tīkojumi
Viens no ietekmīgākajiem Latvijas uzņēmējiem Guntis Rāvis kopā ar savu kompanjonu Igoru Skoku un vēl bariņu maznozīmīgāku miljonāru cenšas atņemt sabiedrībai Biķernieku komplekso sporta bāzi. Viņiem vēl nepietiek.
Sarežģījuma cēlonis meklējams desmit un vairāk gadu senā vēsturē, kad denacionalizācijas procesa gaitā no valsts puses tika pieļauta stratēģiski rupja kļūda. Biķernieku trases zeme tika atdota vēsturisko īpašnieku mantiniekiem, nevis adekvāti kompensēta vai aizstāta ar citu zemi, un drīz pēc tam viņus uzmeklēja bagātnieku bariņš, lai abus stratēģiski nozīmīgos īpašumus 14,5 un 3,2 hektāru platībā pārpirktu. Kopējā Biķernieku kompleksa platība sasniedz 170 hektārus, un varētu šķist, ka strīdus priekšmets nemaz nav tik liels. Taču problēma ir apstāklī, ka tieši uz privātās zemes atrodas faktiski visa nozīmīgākā sporta kompleksa infrastruktūra: tribīnes, daļa autošosejas trases, puse kartinga laukuma, daļa jaunās rallijkrosa trases, spīdveja stadions ar tribīnēm, visas atbalsta būves – boksi, noliktavas, raksta NRA.lv.
Vistiņa un Perepjolkina stilā
Iespējams, tas bija apzināts valsts īpašuma izsaimniekošanas plāns – kas tagad to vairs lai atceras. Taču nopietns apdraudējums nacionālās sporta bāzes pastāvēšanai ir iestājies tieši pašlaik. Rāvis ar kompāniju izmisīgi vēlas atgūt līdzekļus, ko neapdomīgi ieguldījis abu zemesgabalu iegādē pirmskrīzes laikā 2006./2007. gadā, kad nekustamā īpašuma cenas bija uzskrējušas debesīs. Acīmredzot toreiz pārrēķinājās. Laikam domāja, ka varēs uztaisīt darījumu slavenā šeptmaņu pāra Vistiņa un Perepjolkina stilā. Viņi par lētu naudu uzpirka īpašumus, kas drīz vien bija nepieciešami lielu infrastruktūras projektu īstenošanai, un dārgi pārdeva.
Rāvim ar Skoku līdzīgs plāns pagaidām nav izdevies, lai gan pāris miljonus eiro viņi jau tāpat būs atpelnījuši. Gan ar piespiedu nomas naudu, gan kompensāciju, ko savulaik tiesa pielēma par viņiem atņemtajām daļām Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, kad tās juridiskais statuss vēl bija akciju sabiedrība. Taču gribas vēl. Un tagad viņi pēc būtības šantažē valsti – vai nu jūs mums maksājat tikpat un vēl kosmiskāku summu, nekā mēs ieguldījām, vai arī mēs Biķernieku trasi iznīcināsim. Protams, uz papīra tas tiek ietērpts inteliģentākos vārdos. Latvijas Nacionālajai sporta padomei, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai piesūtīts iesniegums Par Nacionālās sporta bāzes statusa noņemšanu zemes gabaliem. Tajā aprakstīts, cik nesaimnieciski CSDD pārvalda šo īpašumu, ka trokšņu līmenis tiek sistemātiski pārsniegts, ka tiek veikta ar īpašniekiem nesaskaņota un nelikumīga apbūve, ka zeme nodota apakšnomā negodprātīgām komercstruktūrām. Un tāpēc nacionālās sporta bāzes statuss jāņem nost. Vienlaikus publiskā paziņojumā masu medijiem «zemes īpašnieki apstiprina, ka šobrīd viņiem nav konkrētu celtniecības vai nekustamā īpašuma attīstīšanas plānu». Varētu domāt, redz, cik labi – šamējie vēlas sākt maksāt nekustamā īpašuma nodokli, kas par īpašā statusa apveltītiem objektiem pēc likuma nav jādara. Taču tieši šis statuss sargā Biķernieku trasi no saparcelēšanas ekskluzīvu kotedžu būvēšanai ap Linezeru.
Ar Rāvi kā pret sienu
Kad leģendārais latviešu autosportists Ģirts Krūzmanis uzzināja, ka miljonāru iesniegumā viņš un viņa komanda Sports Racing Technologies nodēvēta par negodīgu komercstruktūru, asinis burtiski dusmās vārījušās. Pēdējā gada laikā startēts sacensībās 20 valstīs, Latvijas vārds veiksmīgi nests pasaulē – Krūzmaņa kabinets nelielajā birojā burtiski piekrauts ar kausiem, daļa pat stāv uz grīdas. Un Biķernieki ir komandas mājas trase – gluži kā futbola komandām ir savi stadioni vai hokeja komandām – savas ledus halles. Šeit Biķerniekos tiek būvētas sporta mašīnas, un šeit trasē tiek likts pamats nākamajām uzvarām. Bet zemes īpašnieki apzināti liek sprunguļus riteņos. Krūzmanis esot mēģinājis sazināties ar pašu Rāvi – gribējis saprast, kur problēma: «Diemžēl nekāda saruna nebija iespējama. Kā pret sienu.»
Fakts, ka Guntis Rāvis ir visai sarežģīts sadarbības partneris, Latvijas valdībai ir labi zināms. Inčukalna gudrona dīķu smelšanas projekts palika pusratā, un tagad notiek tiesvedība, kurā no valsts tiek prasīti miljoni par nepabeigtu darbu. Nav šaubu, ka arī par savām interesēm Biķernieku trasē uzņēmējs pret valsti cīnīsies visiem viņam pieejamiem līdzekļiem. Zemes īpašnieku taktika šobrīd ir jebkuras ieceres sabotēšana. Jebkurš projekts, kas kaut vai attālināti saistīts ar būvniecību, ir saskaņojams ar zemes īpašniekiem un tiek kategoriski noraidīts. Tāpēc Krūzmanis ir spiests konteinerus ar sportistu ģērbtuvēm, virtuvi un rezerves daļu noliktavu vārda burtiskā nozīmē turēt uz riteņiem – smago mašīnu piekabēm. Pat OCTA tām tiek pirkta. Un līdzīgi muļķoties spiesti ir Biķernieku trases apsaimniekotāji.
Jāmuļķojas, lai saskaņošanu apietu
Situācijas komplicētību Neatkarīgajai izstāstīja Biķernieku kompleksās sporta bāzes vadība. Lietus ūdeni no trases sūknē ar ugunsdzēsības sūkņiem, jo kanalizāciju izbūvēt nevar. Vienīgā neatjaunotā tribīne, kas izskatās pēc grausta un publikai ir slēgta, būtu jānojauc, bet arī tā ir uz privātīpašnieku zemes. Visi tehniskie palīgobjekti, kam pastāvīgi jāatrodas trasēs publikas un sportistu drošībai, ir pārvietojami. Pat biļešu kase, kam vienmēr un katrās sacensībās jāatrodas vienā un tajā pašā vietā, uzlikta uz ritenīšiem, lai tikai nebūtu jāprasa atļauja Rāvim to pieskrūvēt. Neļaus! Bedrītes trasei aizlāpīt drīkst, taču ne asfalta malu līkumā pacelt augstāk. Jo ceļa profila maiņa jāsaskaņo ar zemes īpašnieku. Nesaskaņos! Arī betona pitstopi ir izjaucami, lai tikai tos nevarētu uzskatīt par stacionārām būvēm. Īsta neiespējamā misija bija jaunās rallijkrosa trases uzbūvēšana tā, lai pedantiski ievērotu zemesgrāmatas robežas, bet vienlaikus tā būtu interesanta braucējiem un skatītājiem, ar labu konfigurāciju. Izdevās. Jau trešo gadu Biķerniekos notiek pasaules čempionāta posms, un trase atzīta par izcili uzbūvētu. To slavē tādi autosporta grandi kā Peters Solbergs un Matiass Ekstrems.
Uz spēles nacionāla vērtība
Biķernieku kompleksajai sporta bāzei ir vēl daudz kur augt un attīstīties, turklāt ne tikai autosporta jomā. Tiek plānota jauna kartinga trase, kas būtu autonoma no lielās autotrases. Biatlona trase. Tiek apsvērta arī velotreka būvniecība, kas būtu milzīgs notikums riteņbraukšanas sportam. Jāatgādina, arī Biķernieku kompleksā ietilpstošais mežs tiek rūpīgi kopts, un iedzīvotāji te skrien, nūjo, pastaigājas ar suņiem. Nacionālā sporta bāze dod labumu visiem. Daudz lielākam cilvēku skaitam nekā tad, ja tās vietā bariņam bagātnieku tiktu uzceltas ekskluzīvas savrupmājas. Bet apgalvojumi, ka trase sabiedrībai traucē ar motorsporta radīto troksni, ir pilnīgas muļķības. Ne normatīvi tiek pārsniegti, ne vieta tāda, ka sports varētu kādam traucēt. Vienkārši tiek meklēti jebkuri, pat vissīkākie un nenozīmīgākie argumenti, lai sabotētu Biķernieku kompleksa attīstību.
Šis ir jau otrais trases sagrābšanas mēģinājums. Ceļu satiksmes drošības direkcija kā kompleksa apsaimniekotājs sola, ka tas nenotiks: «Mēs nekādā ziņā nepieļausim, ka Biķernieku trase tiek iznīcināta!» Tā iestādes vārdā saka sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors. Rīkoties sola arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (pašreizējās valdības pilnvaru laiks gan strauji tuvojas noslēgumam – šonedēļ vēlēšanas):
«Nekādā gadījumā nepieļausim pasaules sportistu, mūsu pašu sportistu un iedzīvotāju novērtētās Biķernieku trases iznīcināšanu kādu nepamatotu un šauru interešu labā. Ir izvērtēti konkrēti risinājumi, tie tiks pieņemti jau tuvākajā laikā, un trasi nosargāsim, turpināsim uzturēt un attīstīt visas sabiedrības, mūsu godājamo un pieredzējušo sportistu, kā arī jauno auto, moto censoņu interesēs.»
Nav šaubu, ka dalītas īpašumtiesības ir problēma, sevišķi, ja intereses īpašniekiem ir atšķirīgas. Vieniem svarīga nauda, otriem sabiedrības labums. Tas nozīmē, ka valstij no neapdomīgās savienības ar Rāvi un viņa blici jātiek vaļā. Vispirms jāmēģina vienoties, bet, ja miljonāru prasītā summa ir tirgus situācijai neatbilstoša, trase jāatsavina ar speciālu likumu caur Saeimu kā nacionālas nozīmes objekts. Bet pirmais solis būs jāsper Latvijas Nacionālajai sporta padomei. Proti, nākamajā sēdē tai jānoraida miljonāru prasība par nacionālās sporta bāzes statusa atņemšanu trasei. Biķernieku trase ir nacionāla vērtība.
Imants Vīksne
Foto: F64
