Bērnu “Gaiļezera” ēras beigas

Bērnu slimnīcas abu novietņu apvienošanu vienā slimnīcā Torņakalnā noteica racionāli iemesli – bērnu skaits Latvijā samazinās, palielinās resursi un izmaksas, kas nepieciešamas abu slimnīcas novietņu uzturēšanai, līdzekļu abu slimnīcu uzturēšanai un īpaši rekonstrukcijai nepietiek.

Emocionāli – skumji, jo bērnu Gaiļezera slimnīca savu darbu sāka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šodien. Tas ir kā skaudrs atgādinājums nenovēršamām pārmaiņām sabiedrībā. «Sāku darbu uzreiz pēc slimnīcas atvēršanas, bērnu bija ļoti daudz, darba – ļoti daudz, bet visu to atceros ar patīkamām izjūtām,» NRA.lv saka psihiatrijas nodaļas virsmāsa Sandra Kurašova, kas bērnu Gaiļezerā darbu sāka kā medicīnas māsa. Tolaik lielais bērnu skaits slimnīcā izskaidrojams arī ar faktu, ka stacionārā ievietoja arī bērnus ar tādām slimībām, ar kādām tagad bērni ārstējas mājās. Virsmāsa mūs izvadā pa slimnīcas, kas savulaik celta kā moderna, jauna tipa ārstniecības iestāde, gaiteņiem, kuros ir bērnu slimnīcai neierasts klusums. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca nolēmusi veidot vienu, vienotu, modernu slimnīcu tikai Pārdaugavā, tā koncentrējot resursus un medicīnisko palīdzību bērniem vienuviet. Reformu process jau ir sācies. Gaiļezerā palikušas vēl tikai trīs slimnīcas vienības – psihiatrija, rehabilitācija un neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pilnībā visas nodaļas uz Vienības gatvi pārcelsies tuvāko pāris gadu laikā.

Četrdesmit jāsvin jau citur

Bērnu Gaiļezera slimnīcas celtniecību sāka 1972. gadā, jo Rīgā trūka slimnīcu tieši mazajiem pacientiem. Uzceļot jaunu slimnīcu otrpus Daugavas, veselības aprūpes funkcionāri plānoja arī mazināt zīdaiņu mirstību. Slimnīca darbu sāka 1981. gadā. Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (Vienības gatvē) un bērnu slimnīcu Gaiļezers vienotā juridiskā personā apvienoja jau 2004. gadā, taču slimnīca turpināja pastāvēt un darboties abās novietnēs, turklāt sāka plašus remontdarbus par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem – 2008. gadā Neatkarīgā ziņoja, ka turpinās remontdarbi psihiatrijas nodaļā, jaunajā ģenētikas nodaļā un pēc gada tiks sākti remonti neatliekamās palīdzības nodaļā. Tomēr šis laiks medicīnā (jāņem vērā arī ekonomiskās krīzes gadi) iezīmējās ar krasām politiskām izmaiņām, kas ietekmēja lēmumu pieņemšanu par tās vai citas slimnīcas nākotni. Ar to arī izskaidrojams fakts, ka pietiekami lieli naudas līdzekļi izlietoti bērnu slimnīcas Gaiļezers dažādiem remontdarbiem, lai gan slimnīcas nākotne vienmēr bijusi miglā tīta – vai pastāvēs abas novietnes, vai tomēr viena no tām būs jāslēdz. Apvienojot abu novietņu administratīvos aparātus, bērnu slimnīcā Gaiļezers darbu turpināja Psihiatrijas klīnika, rehabilitācija, uzņemšana – tikai noteikta profila pacientiem.

Pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums abas novietnes apvienot vienā un Gaiļezera novietni pakāpeniski pārcelt uz Pārdaugavu. Abu novietņu apvienošanai pamatā ir gan ekonomiskie apsvērumi, gan pacientu ērtības.
Jāmainās līdzi

Bērnu Gaiļezerā valda klusums. Pa slimnīcas gaiteni mums pretim nāk mamma ar mazuli, kas mācās staigāt – slimnīcā vēl strādā rehabilitācijas nodaļa, tāpat arī Psihiatrijas klīnika, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs un observācijas nodaļa. Bijusī neonatoloģijas nodaļa ir pavisam tukša, tā jau atradusi jaunu mājvietu. Par kādreizējām palātām zīdaiņiem liecina tikai vietām palikušās redeļu gultiņas un dažas rotaļlietas. Telpas ir neapskaužamā stāvoklī – nodilis, saplīsis grīdas segums, nobiris apmetums. Līdzīgā stāvoklī ir ambulatorā psihiatrijas nodaļa, taču tā drīzumā pārcelsies uz citām telpām turpat bērnu Gaiļezerā. «Trubas plīst, ūdens tek, salabo trubas, salabo grīdu, taču tās atkal plīst, var teikt, ka viss lēnām brūk kopā. Kosmētiskais remonts ir veikts, taču slimnīcas ēkai būtu jāveic kapitāla pārbūve, kāda te nav bijusi kopš slimnīcas uzcelšanas,» saka aprūpes koordinatore Marina Zvilna. Viņa izsaka prieku par pārcelšanos uz jaunām telpām, to ir pelnījuši visi – gan mediķi, gan pacienti un viņu vecāki. Ar prātu visi saprot, ka tik lielu investīciju, kādas būtu nepieciešamas, lai slimnīcu atjaunotu, nav un nebūs (aplēsts, ka būtu nepieciešami 22 miljoni eiro). Jāatgādina, ka gadā, kad slimnīcu atklāja, Latvijā piedzima vairāk nekā 40 000 bērnu, pērn – 20 800.

Virsmāsa Sandra Kurašova, kurai bērnu Gaiļezers ir pirmā darbavieta, atzīstas: ir skumji, ka slēgs slimnīcu, kurā pavadīts viss darba mūžs, taču «dzīve rit savu gaitu uz priekšu, tehnoloģijas attīstās, mums jāiet tam līdzi». Atceroties slimnīcas darba sākuma gadus, virsmāsa saka: bērnu slimnīcā bija ļoti daudz, māsām bija tik daudz darba kā nekad, jo slimnīcā gulēja bērni, kuri mūsdienās ārstējas mājās. «Slimnīcas darbu visvairāk ietekmē medicīnas attīstība, piemēram, tagad jau pirms dzimšanas ir iespējams uzzināt bērna veselības stāvokli un sniegt pilnīgi cita veida palīdzību. Kādreiz to nevarēja… Tikai pēc dzemdībām uzzināja,» atceras S. Kurašova.

Uzņemšana būs

Slimnīcā darbu vēl trīs četrus gadus turpinās arī uzņemšanas nodaļa, tiesa, tā uzņem tikai noteikta profila akūtus pacientus – ar psihiskām slimībām, kā arī bērnus, kurus atved vecāki. Kopumā lielākā daļa akūto pacientu jau vairākus gadus ar «ātrajiem» vienmēr tiek vesti uz Vienības gatvi. Viens no Rīgas iedzīvotāju satraukuma iemesliem ir tieši neatliekamās palīdzības pieejamība otrpus Daugavas – Juglā un citos mikrorajonos. Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norāda, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts bērnu Gaiļezerā saglabāsies visu šo pārejas posmu, savukārt pēc tam ir plānots rast risinājumu, kā nodrošināt bērniem akūto palīdzību. «Nevēlos pašlaik spekulēt, kā tieši tas būs, bet būs,» apsola V. Ābols. Iespējams, tas varētu būt palīdzības punkts bērniem kādā no pieaugušo slimnīcām – Gaiļezerā vai Biķerniekos.

Veidos jaunas klīnikas

«No pacientu viedokļa abu novietņu apvienošana ir ļoti vēlama, mēs pacelsim veselības aprūpes standartu augstākā līmenī,» intervijā Neatkarīgajai saka V. Ābols. Lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka kāds veselības pakalpojums «man ir tuvāks mājām», no ārstēšanas viedokļa vienota bērnu slimnīca nozīmē vienādus kvalitātes standartus visur, vienādu pieeju operatīvajai palīdzībai visiem bērniem. «Nav nekādu iespēju nodrošināt līdzvērtīgu augsta līmeņa pakalpojumu divās vietās – gan no cilvēkresursu viedokļa, gan finansiāli. Mēs nevaram uzturēt vienlaikus divas slimnīcas,» atklāts ir slimnīcas vadītājs. Kā piemēru viņš min faktu, ka pašlaik bērnu ārstēšanai izmanto tikai trešdaļu no visa bērnu Gaiļezera kompleksa, bet no Bērnu slimnīcas budžeta jānosedz pilnīgi visas izmaksas. Līdz šim bērni saņēma atbilstošu palīdzību, bet, lai veiktu izmeklējumus, Gaiļezera bērni tika vesti uz Torņakalnu un atpakaļ (tas gadā izmaksā 100 000 eiro), bērnu slimnīcas speciālisti strādāja, pārbraucot no vienas novietnes uz otru… «Mums jādomā, kā koncentrēt speciālistu darbu, lai taupītu viņu laiku, jo arī tas ir pacientu interesēs,» saka V. Ābols.

Slimnīcas vadītājs ar lielām cerībām raugās uz psihiatrijas un rehabilitācijas klīniku integrāciju kopējā Bērnu slimnīcā, jo «šādu ceļu iet mūsdienu medicīna, lai sniegtu pacientam labāko iespējamo aprūpi». Viņš ir pārliecināts, ka līdz ar pārcelšanos uz Vienības gatvi klīnikas iegūs jaunu elpu. Piemēram, jau ir uzsākti darbi, lai psihiatrijas un rehabilitācijas klīnikām būtu jauns korpuss – jauna mājvieta, kas ļaus arī paplašināt dažādas palīdzības programmas.

Kāds būs «mazā Gaiļezera» kompleksa liktenis, kad to Bērnu slimnīca pametīs – nav zināms. Zeme pieder privātīpašniekam, bet ēka – Veselības ministrijai. Tai arī būs jāizlemj, kā rīkoties tālāk.

Inga Paparde

Foto: F64