Bārzdiņš: Notiekošajā ar Traumatoloģijas slimnīcu vainīgs esmu es
Es uzņemos pilnīgu atbildību par to, kā valdībā tika pieņemts lēmums attiecībā uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) likteni, Neatkarīgajai saka veselības ministrs Juris Bārzdiņš, atzīstot, ka tas noticis pārlieku strauji un skaidri neizrunājot plānotās izmaiņas ar visām iesaistītajām pusēm.
Neatkarīgā rakstīja – valdība pērnā gada nogalē pieņēma lēmumu, ka TOS no nākamā gada 1. jūlija vairs nesniegs neatliekamo palīdzību. Pacientus ar akūtām traumām ārstēs Austrumu slimnīcā un Rīgas 2. slimnīcā, bet TOS sniegs plānveida palīdzību. Slimnīcas mediķi bija visai sašutuši, jo iepriekš neesot bijuši informēti par šīm izmaiņām un veidu, kā lēmums pieņemts, pašu slimnīcu neinformējot.
Divas dienas pēc valdības lēmuma veselības ministrs J. Bārzdiņš Neatkarīgajai atzīst, ka lēmums patiešām pieņemts strauji un daļēji tam par iemeslu ir steigā pieņemtais budžets, kam atbilstoši ir jāpieņem grozījumi dažādos normatīvajos dokumentos, vieni no tiem – Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi. “Vainu pilnībā uzņemos par to, ka nācās to darīt tik strauji,” teic ministrs, tomēr atgādinot, saskaņā ar māsterplānu jau pirms desmit gadiem iezīmēts, ka šādas pārmaiņas, proti, ka TOS ir daudzprofilu slimnīcas sastāvdaļa, notiks. “Rīgas Austrumu slimnīcai ir atklāta jaunā neatliekamās palīdzības nodaļa, kurai ir lielāka kapacitāte, un jau tagad pacienti ar akūtām traumām tiek vesti uz Austrumu slimnīcu, savukārt traumu slimnīcai lielāka kapacitāte, veicot šādas pārmaiņas, būtu tieši plānveida palīdzības sniegšana, kas pašlaik ir ierobežota,” skaidro ministrs.
Steigu, kādā pieņemts lēmums, nāksies kompensēt ar trīs mēnešu darbu, jo valdība uzdevusi Veselības ministrijai reformu izdiskutēt, izvērtēt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas iespējas traumatoloģijā ne tikai divās minētajās veselības iestādēs, bet kopumā Rīgā un Latvijā. J. Bārzdiņš nenoliedz, ka pēc tam varētu būt pieņemts konkrētāks lēmums, kā tiks reorganizēta TOS.
Lai gan lēmums par TOS pieņemts budžeta konsolidācijas gaisotnē, ministrs noliedz, ka tas darīts konkrēti un tikai tāpēc, ka jāatrod papildu līdzekļi, ko samazināt. Pēc ministrijas aplēsēm, šī reforma dos iespējas ietaupīt 135 000 latu, kas ir samērā maza summa no kopējā TOS finansējuma. Galvenais mērķis izmaiņām TOS darbā ir vēlēšanās uzlabot neatliekamās palīdzības sniegšanas kvalitāti traumu gadījumos.
Uz jautājumu, kāpēc arī attiecībā uz lokālajām slimnīcām nevarētu vispirms būt diskusijas un tad lēmums valdībā (gada nogalē valdība pieņēma lēmumu arī par to, kuras slimnīcas ir prioritāras finansējuma piešķiršanā, atstājot lokālās slimnīcas aiz borta, tiesa, skaidra lēmuma par to, kuras slimnīcas pēc 1. jūlija no 11 mazajām slimnīcām turpinās sniegt neatliekamo palīdzību, vēl nav), ministrs uzsver, ka no gada sākuma lokālo slimnīcu darbā izmaiņas nav paredzētas. Vismaz līdz pavasarim paredzētas diskusijas, un, kā saka J. Bārzdiņš, tiks spriests ne tikai par pacientu skaitu, pacientu grupām un lokālo neatliekamās palīdzības pieejamību, bet arī par speciālistiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti.
“Mēs redzam, ka slimnīcās nonāk smagāki pacienti, neārstēti, zāles nedzēruši, hroniski pacienti. Finansējuma nepietiekamība slimnīcu sektorā ir tikai viens no iemesliem, kāpēc pacienti ir tādi, un tas saistīts ar plānveida operāciju veikšanu par maksu. Lielākā daļa no šiem pacientiem nav saņēmuši pietiekamu uzmanību agrāk, nav apmācīti, viņiem nav bijis iespēju vērsties pie ārsta, kad tas ir nepieciešams, saņemt palīdzību mājās,” atzīst J. Bārzdiņš, vēlreiz akcentējot savas darbības prioritāti – attīstīt primāro un ambulatoro aprūpi.
Autors: Inga Paparde / NRA.lv
