Banka: Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme
Pērn politiskie riski pasaulē nedaudz pieklusa, un pasaules ekonomika pārsteidza ar strauju izaugsmi. Noskaņojums ir optimistisks, un šogad pasaules ekonomika augs vēl straujāk nekā pērn, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
“Centrālās bankas raugās ekonomikas stimulēšanas pasākumu mazināšanas virzienā, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvija simtgadi sagaida ar strauju un plašu izaugsmi, un, lai gan, biznesa ciklam nobriestot, izaugsme jau kļūst lēnāka, tuvākos pāris gadus tā joprojām būs gana jestra. Spēcīgs pieprasījums pasaulē joprojām ļaus audzēt eksportu, bet lielāko devumu sniegs investīcijas un patēriņš. Algu kāpums ļaus iedzīvotājiem tērēt vairāk, neskatoties uz augstāku inflāciju. Brīdī, kad ekonomikas izaugsme ir spēcīga, valsts budžetam ir jātērē ļoti piesardzīgi, tomēr vēlēšanu priekšvakara radītais tēriņu vilinājums, šķiet, ņem virsroku, un fiskālā politika mazliet piemet malku jau tā gana siltai krāsnij,” norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Pasaules ekonomika šogad sasniegs straujāko izaugsmes tempu kopš 2011. gada
Pērn pasaules un Eiropas izaugsme patīkami pārsteidza. Izaugsmi veicināja augošs pieprasījums, kā arī noskaņojuma uzlabošanās. Pērn lielas bažas radīja vēlēšanas un populistu nākšana pie varas, tomēr vēlētāju izvēle riskantākajās vēlēšanās bija gana pārdomāta, un politisko risku radītā nervozitāte noplaka. Eiro zonas ekonomikas noskaņojuma indekss šobrīd tuvojas vēsturiski augstākajam līmenim, kas liecina par straujas izaugsmes turpināšanos arī šī gada sākumā. Līdz ar izaugsmi pieaug nodarbinātība un sarūk bezdarbs. Uzņēmumi arvien biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu, kas liecina par to, ka diezgan drīz gaidāms jūtamāks algu kāpums. Ekonomikai augot, mazināsies monetārās politikas atbalsts, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu pārtraukt “naudas drukāšanu” šī gada rudenī, paaugstinot refinansēšanas likmes 2019. gada pavasarī. Trīs mēnešu EURIBOR likme varētu pietuvoties nullei jau šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Starpbanku likmes augs, bet joprojām būs zem inflācijas līmeņa. Kā ierasts, galvenie negatīvie riski ekonomikas izaugsmei ir saistīti ar politiku un ģeopolitiku. Nervozitāti un nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt šogad gaidāmās vēlēšanas Itālijā. Nenoteiktību rada protekcionisma draudi.
Latvijas eksporta tirgi turpina augt, radot iespējas mūsu eksportētājiem
Eiro zonas izaugsme pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko tempu, kas, ciklam nobriestot, kļūs nedaudz lēnāks. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2.3-1.9%, un to vēl arvien balstīs ECB stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0%. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas un Norvēģijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un abās ekonomikās 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to būtisku negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.
Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, un to sajutīs arvien vairāk iedzīvotāju
Latvijā aizvadītais ir bijis straujas izaugsmes gads ar izcilu sniegumu eksportā, investīciju aktivitātes atdzīvošanos un spēcīgu mājsaimniecību patēriņu. Izaugsme ir bijusi gana plaša, proti, augušas gandrīz visas nozares. Mīnusi iezīmējās vien divās nozarēs – finanšu un apdrošināšanas sektorā, kas skaidrojams ar nerezidentu biznesa segmenta samazināšanu, bet rudens pusē arī lauksaimniecībā, kas ir lietavu sekas. Pērn ekonomika auga par aptuveni 4.7%, šogad, biznesa ciklam nobriestot, gaidāma 4.2% izaugsme, savukārt nākamgad – jau lēnāka 3.2% izaugsme.
Augoša ārējā pieprasījuma ietekmē eksporta sniegums šogad un nākamgad būs labs, tomēr pieaugums kļūs lēnāks. Rudens lietus var negatīvi ietekmēt lauksaimniecību un kokapstrādi, arī šo nozaru eksportu. Bet galvenais iemesls lēnākam eksporta izaugsmes tempam būs augsta jaudu noslodze, iepriekšējo gadu zemais investīciju apjoms, algu kāpums, kā arī lēnāks pieprasījuma kāpums pasaulē. Līdz ar biznesa cikla nobriešanu lielāku lomu ekonomikas izaugsmes virzīšanā noteiks iekšzemes pieprasījums, proti, investīcijas un mājsaimniecību patēriņš.
Investīcijas pamatkapitālā pērn trīs ceturkšņos pieauga par aptuveni 20%. Ņemot vērā zemo bāzi un to, ka aptuveni 40% no pieauguma, visticamāk, var skaidrot ar airBaltic lidmašīnu iegādi, tad pieaugums vairs nešķiet tik jaudīgs. Kāpēc? Pirmkārt, ES fondu projektu īstenošana atpaliek no plānotā. Otrkārt, uzņēmumi, kas strādā tikai vietējam tirgum, pie krītoša iedzīvotāju skaita var apmierināt pieprasījumu ar nelielām investīcijām efektivitātes uzlabošanā. Treškārt, neskatoties uz augošo ārējo pieprasījumu un jau augsto jaudu noslodzi, izskatās, ka arī virkne eksportētāju var palielināt apjomus ar nelieliem kapitāla ieguldījumiem. Līdz ar straujāku ES fondu līdzekļu ieplūdi un nepieciešamību palielināt ražošanas jaudas investīciju izaugsme arī šogad gaidāma divciparu līmenī. Savukārt būvniecība joprojām būs straujāk augošā nozare.
Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu. Turklāt atšķirības starp reģioniem un prasmju neatbilstība saasina darbaspēka pieejamību, veicinot strauju algu kāpumu. Pērn algu izaugsmi balstīja līdzvērtīgs produktivitātes kāpums, tomēr ilgstoši tik strauji audzēt ražīgumu visā ekonomikā diez vai izdosies. Algām augot straujāk par produktivitāti, tiek kaitēts konkurētspējai. Algu izaugsme kopā ar naftas cenu kāpumu un akcīzes nodokļu paaugstināšanu šogad uz augšu pavilks inflāciju, un tā būs 3.7%, bet nākamgad jau atkal lēnāka, 2.5%. Neskatoties uz inflāciju, pirktspēja pieaugs, labvēlīgi ietekmējot mājsaimniecību patēriņu.
Fiskālā politika vēlēšanu priekšvakarā izskatās nedaudz procikliska, kas nozīmē, ka tiek piemesta malka jau tā siltai krāsnij. Pērn vairāk par ieņēmumiem tērēja gan valsts, gan pašvaldības, tomēr deficīta smagums bija valsts pusē. Budžeta plāni šim gadam liecina, ka izdevumi augs tuvu 10%. Lai gan vēlēšanu iznākums, visdrīzāk, būtiskas izmaiņas nenesīs, vēlēšanu priekšvakarā var kavēties reformu ieviešana.
Latvijas simtgades rekordi
Vitgenšteins ir teicis, ka “laimīgs cilvēks dzīvo tagadnē” – šis gads Latvijas ekonomikai būs laimīgs. Uz Latvijas simtgadi pieredzēsim pēdējo desmit gadu laikā straujāko vidējās algas kāpumu. Vidējās bruto darba algas pieaugums būs par aptuveni 9%, bet vidējā neto jeb darba samaksa “uz rokas” augs pat par 11%. Minimālās algas kāpuma un nodokļu reformas dēļ zemās algas augs straujāk. Vidējā bruto alga sasniegs 1000 eiro. Diemžēl arī inflācija būs nedaudz straujāka nekā pērn, bet pirktspēja joprojām augs naski. Bezdarba līmenis būs zemākais pēdējās desmitgades laikā. Tā sarukumu gan lielā mērā nosaka iedzīvotāju skaita samazināšanās. Lepoties varēsim ar eksporta un apstrādes rūpniecības sniegumu. Preču eksports vidēji mēnesī būs virs miljarda eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Apstrādes rūpniecības saražotais preču apjoms būs augstākais jebkad novērotais. Arī valsts un pašvaldību budžeta tēriņi būs lielāki nekā jebkad iepriekš – konsolidētā kopbudžeta neto izdevumi būs virs 10 miljardiem eiro.
Foto: Pixabay
