Austrumu slimnīcas vadītājs: Ārstiem iestājusies bezcerība
Mēs veselības nozarē nevaram gribēt kvalitāti rietumvalstu līmeni, ja mums ir viens no zemākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
“Mēs, mediķi, gaidām finansējuma paaugstinājumu nozarei un likumā noteikto mediķu atalgojuma paaugstinājumu. Būs bēdīgi, ja atalgojums netiks paaugstināts, jo medicīnas darbinieki redzēja, ka atalgojums mazliet aug. Atgriezās cerība, ka būs labāk. Tagad atkal liels solis tiek sperts atpakaļ un cerības tiek pieviltas,” norādīja Paeglītis.
“Ir vēl slimnīcām arī citas vajadzības, kur redzam, ka izmaksas netiek segtas un naudas ir par maz. Mums, piemēram, ir Toksikoloģijas un sepses klīnika, kur tiek ārstēti pacienti ar smagām saindēšanās slimībām, un gadā tā mums rada trīs miljonu eiro zaudējumus. Šī ārstēšanas joma nav pienācīgi finansēta. Tāpat ir intensīvās terapijas nodaļas, kur izmaksas ir lielākas nekā valsts finansējums. Ja šie virzieni tiktu pietiekami finansēti, mēs varētu daudz cerīgāk vērties nākotnē, strādāt bez zaudējumiem, vairāk domāt par ieguldījumiem infrastruktūrā, tostarp jaunās tehnoloģijās,” uzskata Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Pēc viņa sacītā, ja salīdzina kaut vai ar tuvajām kaimiņvalstīm, veselībai atvēlētais budžets ir mazāks nekā tur. Uz vienu iedzīvotāju tas ir stipri zemāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. “Arī no iekšzemes kopprodukta veselībai novirzītais finansējums mums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tādos apstākļos nevar gribēt neiespējamo, lai kvalitāte būtu rietumvalstu līmenī. Līdz ar to nav korekti teikt, ka visa nauda pazūd nezin kur. Protams, ir jomas un vietas, kur var darīt citādi un labāk. Es strādāju savā pašreizējā amatā pusotru gadu, un mēs daudz esam izdarījuši, taču tie pagaidām nav daudzi miljoni, ko izdevies ietaupīt. Esam ietaupījuši summas, kas mērāmas desmitos tūkstošu, bet ne miljonos. Ir vēl lietas, ko var darīt un darīsim, taču ar to nevar atsvērt finansējuma hronisko trūkumu,” piebilda Paeglītis.
“Tāpat pašlaik medijos aktualizēta ir medicīnas iestāžu personāla attieksmes problēma – tiek atspoguļoti gadījumi, kad ārsti bijuši neiejūtīgi. Bet arī tam ir sakars ar finansējumu un ārstu atalgojumu. Ārsti pārstrādājas, “pārdeg”, viņi strādā stresa apstākļos. Iestājas bezcerība – sajūta, ka nav pārmaiņu uz labu. Tā nevar ilgi turpināties. Taču uzsvēršu, mēs nerunājam par darba kvalitāti. Mūsu ārsti šādos apstākļos godprātīgi veic savus profesionālos pienākumus,” uzskata slimnīcas vadītājs.
Kā zināms, Ministru kabineta 11. oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP.
Atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem 2020. gadā bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro. Tā vietā ir paredzēti tikai aptuveni 43 miljoni eiro.