Austrumeiropas šoferu diskriminācijas projektu izdodas atlikt
Vienā no šā Eiropas Parlamenta pēdējām sesijām lielākās kaislības izvērtušās nevis par tādiem mūžīgiem jautājumiem kā breksits, migrantu aprūpe vai konflikts ar Krieviju, bet starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, kas vistiešākajā veidā skar Latvijas intereses. Vismaz uz nedēļu diskriminējošo dokumentu virzību izdevies apturēt un tālāk varbūt arī līdz nākamajam parlamentam, vēsta NRA.lv.
Rietumeiropa pret Austrumeiropu, Francija ar Vāciju pret pārējām – problēmas pozicionējums ir izteikti ģeogrāfisks, diskriminējošs, un tam nav nekāda sakara ar formāli deklarētajiem Mobilitātes paketes mērķiem: novērst nelegālu komercpraksi kravu pārvadājumos un uzlabot šoferu darba apstākļus. Nekā tamlīdzīga.
Nost ar baltiešu priekšrocībām
Francijas prezidenta Emanuela Makrona lobētā reforma izstums no kopējā pārvadājumu tirgus latviešus, lietuviešus, poļus un visus pārējos, kam kravu bizness ir nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa. Jo citādi nav iespējams saprātīgi izskaidrot, kādēļ kravas fūrēm pēc noteikta laika jāatgriežas reģistrācijas zemē un jādara tas bez kravas. It kā arī fūrei būtu nepieciešama atpūta mājās kopā ar mīļoto mehāniķi. Un šoferis nedrīkst atpūtas laiku gulēt kabīnē, kaut gan maģistrāļu malās nav nedz drošu stāvlaukumu, nedz viesnīcu. Un to, ka ceļā uz rietumiem – jo tālāk, jo lielākai jābūt šofera algai. Faktiski visas priekšrocības, kas šobrīd padara austrumeiropiešus šajā jomā konkurētspējīgus, iecerēts atņemt.
Kad Francijas prezidentūras laikā šis jautājums tika skatīts ES Padomē, pret balsoja Latvija, Lietuva, Bulgārija, Polija, Ungārija, Malta, Īrija, Beļģija. Rumānija atturējās. Un tomēr arī šo spēku bija par maz, lai bloķētu Mobilitātes pakotnes pašreizējās versijas tālāku virzību saskaņošanai parlamentā. Jāņem vērā ļoti būtiska nianse, ko Neatkarīgajai skaidroja eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Pieņemot Mobilitātes pakotni parlamentā, formāli ir saskaņota arī dalībvalstu ministru pozīcija. Tātad jautājums būtu izlemts pavisam un galīgi. Tāpēc ir svarīgi to nobremzēt vismaz līdz nākamajam parlamentam.
Vienotais tirgus miskastē
Atbildīgajā komitejā visi trīs saistītie likumprojekti tika noraidīti trīs reizes un tomēr tika iekļauti plenārsēdes darba kārtībā. Tā nav ierasta un normāla prakse, jo iesniegti vairāk nekā 1200 priekšlikumu, kas pat nav iztulkoti dalībvalstu valodās. Nav brīnums, ka sesijas pirmās dienas sēde sākās ar lietuviešu deputāta nepieteiktu brēcienu, ka izskatīšana jāatliek. Mūsējie deputāti patiešām centās to panākt un sabiedrotie tāpat. Daudzi pārskatīja savus ierašanās grafikus, lai tikai pagūtu uz sesijas tehnisko ievadu. Tomēr vienas balss pietrūka, un Mobilitātes pakete darba kārtībā tika atstāta.
Un iemesls tam ir visai prozaisks. Parlamentārieši šobrīd ir viegli šantažējami. Viņi grib pārvēlēties, un partiju līderi viņus liek kandidātu listēs atkarībā no gatavības izpildīt konkrētus darba uzdevumus. Mobilitātes pakete, kas par katru cenu jāizdzen cauri šim parlamentam, ir viens no tādiem. Pēc būtības parlamentārieši gatavi upurēt vienoto ES tirgu tikai tāpēc, lai tiktu pārvēlēti. Tomēr ne visi deputāti pakļaujas šādai disciplīnai, tādēļ arī partijās konkrētajā jautājumā ir šķelšanās. Eiropas Tautas partiju frakcija savā starpā tā sastrīdējusies, ka vispār nekādu jēdzīgu pozīciju nespēj formulēt.
Nemobilitātes pakete
Vakar šajā sarežģītajā situācijā ar īstermiņa risinājumu klajā nāca parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni. Pamatojoties uz milzīgo iesniegto priekšlikumu skaitu, šā likumprojekta kopuma izskatīšana ir atlikta uz nākamo nedēļu mazajā – Briseles – sesijā. Vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka nekādu vienošanos transporta komitejā dažās dienās nav iespējams panākt un pēc nedēļas situācija būs tieši tāda pati. Jautājums, ko darīs parlamenta priekšsēdētājs Tajāni, atkārtoti saņemot nesagatavotu dokumentu ar 1200 un vairāk priekšlikumiem, pret kuru iestājas aptuveni puse parlamenta, un nevis pēc politiskās, bet ģeogrāfiskās piederības principa. Vairāki parlamentārieši debatēs uzsvēra, ka šis viņu pieredzē ir nebijis gadījums, ar kādu spiedienu viņiem nākas sastapties, un patiesībā būtu jāmaina arī dokumentu nosaukums no mobilitātes uz nemobilitātes paketi. Jo tā vērsta uz pārvadājumu ierobežošanu, nevis veicināšanu.
Ir gan arī otra puse medaļai. Austrumeiropas un tostarp Latvijas uzņēmumi cenšas šoferiem maksāt pēc iespējas mazākas algas, pēc iespējas ilgāk nostrādināt. Tā vietā, lai celtu šofera profesijas prestižu un rekrutētu vietējos jauniešus, viņi cīnās par to, lai varētu algot ukraiņus un filipīniešus un maksāt viņiem vēl mazāk. Šāda pieeja, protams, sniedz papildu argumentus tiem, kuri no Latvijas šoferiem vēlas tikt vaļā. Vakar debatēs turīgo valstu deputāti pilnus mikrofonus pieraudāja par nabaga šoferiem, kas dzīvo necilvēcīgos apstākļos, pastāvīgā miega badā un strādā par grašiem. Salīdzinājumā ar šo deputātu algām pilnīgi noteikti.
Imants Vīksne
Foto: Unplash
