Augstākā izglītība – visglītākā Latvijas eksportprece

Ārvalstu izcelsmes studentu skaits desmit gados pieaudzis 4,5 reizes, tai skaitā dubultojies pēdējos trijos gados.

Katrs students no ārzemēm nāk ar naudu. Vai varētu būt tā, ka labāk šo naudu neņemt nekā ņemt? Jā, arī tā varētu būt, ja jau Latvija tūlīt pēc 2001. gada iztrenkāja jau savāktos ārzemju studentus, kuru skaita kāpuma un krituma temps bija tāds, ka vairumam no viņiem šeit uzsāktās studijas pabeigt neatļāva. 2001./02. mācību gadā Latvijas augstskolās skaitījās 7883 ārzemju studenti, kādu daudzumu Latvija nav atguvusi vēl pat tagadējā 2015./16. mācību gadā. Grūti pateikt, vai toreizējā rīcība bija pareiza vai nepareiza, bet tā noteikti bija atbilstoša Latvijas mērķim tikt uzņemtai Eiropas Savienībā un piekļūt ES palīdzības fondu naudai. Latvija nav tik spēcīga, lai drīkstētu ņemt visu, ko gribas, nevis tikai to, ko tai dod.

Ārzemju studentu skaita un viņiem līdzi atvestās naudas lēcienveidīgais pieaugums pēdējos divos trijos gados aizvieto zaudējumus, kādus Latvija sev nodarīja, kad pārtrauca izmantot iespēju piešķirt ārzemniekiem termiņuzturēšanās (TUA) atļaujas ne jau tikai Latvijā, bet visā Šengenas zonā. Šī zona bija mērķis vairumam cilvēku, kuri pirka Latvijā nekustamos īpašumus vai izpildīja vēl citas prasības, kas nodrošināja ienākumus Latvijas valstij un uzņēmējiem. Pēc Latvijas politiķu un valsts pārvaldes iestāžu gribas nekad nebūtu noticis tā, kā notika 2014. gada 8. maija Saeimas sēdē, kurā visi 79 klātesošie deputāti no pilnīgi visām frakcijām bez debatēm nobalsoja par tādiem nosacījumu termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas grozījumiem, kuru dēļ termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība tagad jau ir praktiski nulles līmenī, ja salīdzina ar to, kas bija 2014. gadā. Tas nozīmē, ka Latvijai šis lēmums tika nodiktēts un nebija apspriežams nekādā veidā, vēsta portāls NRA.lv.

Pēc TUA tirdzniecības apturēšanas precedenta var domāt pretēji, vai pareizs vai nepareizs bija vairāku ar lielu ārvalstu studentu skaitu izcēlušos augstskolu lēmums iepazīstināt ar studentu skaita piesaistīšanas finansiāli brīnišķīgajiem rezultātiem. No vienas puses, tiem jāveicina sabiedrības atbalsts pasākumam, kas dod kaut jel kādu naudu trūkuma mocītajai valstij un sabiedrībai. No otras puses, tieši šie rezultāti var kļūt par ieganstu, lai Latvijai palūgtu atteikties no pārāk viegli iegūstamas naudas. Nemaz nav grūti paziņot, ka studiju iespējas ārzemniekiem no valstīm, kas neietilpst Šengenas zonā (tās robežas ir tuvas, bet ne identiskas ES robežām), ir to pašu TUA tirdzniecības paveids, turklāt nekaunīgi palētinātā izpildījumā. Ar vēl jo lielāku entuziasmu ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju uzņems apgalvojumus, ka studēšanas aizsegā Latvijā ierodas «spiegi vai pat teroristi». Šī formula ņemta no pavisam nesen, 1. maijā, klajā laista TV3 rubrikas Nekā personīga sižeta par ārzemju studentiem Latvijā. Programmas vārdiskais atstāstījums tika ieplūdināts interneta vidē, kas parāda, cik lielas un organizētas ir piekritēju grupas vienam vai otram viedoklim.

Par ārzemju studentu piesaistīšanas finansiāli kārdinošās puses eksponēšanu bija parūpējusies iepriekš ekonomikas ministra un izglītības un zinātnes ministra amatos bijušā Vjačeslava Dombrovska domubiedru grupa Certus. Pēc Certus pasūtījuma, socioloģisko aptauju firma SKDS aptaujājusi vairāk nekā astoņus simtus ārzemju studentu par to, kādā veidā viņi izvēlējušies studēt Latvijā, kā viņi šeit jūtas un cik viņiem tas izmaksā. Pēc tam Certus biedri Daunis Auers un Sergejs Gubins savietoja aptaujas datus ar Latvijas sociāli demogrāfiskajiem rādītājiem. Viņi norādīja, piemēram, uz skolēnu skaita sarukumu Latvijā gandrīz uz pusi no 348 tūkstošiem 1998./99. mācību gadā līdz 202 tūkstošiem tagad. Tam vajadzētu nozīmēt, ka otrreiz Latvija vairs nevar atļauties šeit jau savākto studentu iztrenkāšanu pēc 2000. gada parauga.

Fakti un aprēķini

• Pašlaik beidzas mācību gads ar 6465 studentiem, kas Latvijā ieradušies no ārzemēm.
• No gandrīz simt ārvalstīm sabraukušo studentu skaits sniedzas uz 1/10 daļu no Latvijā studējošo kopskaita.
• Ārvalstu izcelsmes studentu skaits desmit gados pieaudzis 4,5 reizes, tai skaitā dubultojies pēdējos trijos gados.
• Tūkstotis ārvalstu studentu Latvijā ieradušies studiju apmaiņas programmu ietvaros, bet noteicošā daļa izvēlējušies šeit iegūt pašu apmaksātu augstāko izglītību.
• Ārvalstu studenti par studijām šajā mācību gadā samaksājuši 28 miljonus eiro jeb vidēji 5136 eiro no personas.
• Mājvietas izmaksas ārzemju studentiem mēdz būt dažādas starp 2,3 un 4,3 tūkstošiem eiro par mācību gadu vienai personai.
• Studentu izdevumi pārtikai, izklaidēm un citiem mērķiem vērtējami ap 3,7 tūkstošiem eiro mācību gada laikā vienai personai.
• Pie studentiem viena mācību gada laikā no ārzemēm ierodas kopā tūkstošiem radu un draugu, kuru tēriņi Latvijā pārsniedz 6 miljonus eiro.
• Ārvalstu studenti pēdējā mācību gada laikā iztērējuši Latvijā kopā aptuveni
73 miljonus eiro, no kuriem 20 miljoni nonākuši valstij nodokļu veidā.
• Ārvalstu studentu mācīšana un uzturēšana pašlaik dod Latvijai pusotru tūkstoti darba vietu.

Avots: Certus

Arnis Kluinis

Foto: MariaGofrida/https://pixabay.com/en/users/MariaGodfrida-1297734//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/