Atsaucība vēža skrīningam kritiski zema
Onkoloģe Alinta Hegmane no Rīgas Austrumu slimnīcas bija šokā, ieraugot jaunākos vēža skrīninga datus. Tikai 42 procenti sieviešu 2018. gadā, saņemot uzaicinājuma vēstuli uz krūts vēža profilaktisko pārbaudi, aizgājušas pārbaudīt savu veselību un veikušas mamogrāfijas izmeklējumu.
«Par šiem datiem es esmu patiešām šokēta, jo – ja mēs reizi mēnesī varam aiziet pie friziera, kāpēc reizi divos gados mēs nevaram aiziet uz mamogrāfiju, īpaši, ja ir saņemta uzaicinājuma vēstule un ja valsts apmaksā šo izmeklējumu,» NRA.lv norāda A. Hegmane. Viņasprāt, sievietēm jārūpējas par savu veselību un vairāk uzmanības jāpievērš tam, ko iesaka ārsti. Patiešām jaunākie Nacionālā veselības dienesta dati par 2018. gadā notikušo skrīningu rāda, ka pērn krūts vēža pārbaudi veikušas 42 procenti no uzaicinātajām sievietēm noteiktā vecumā, kurām valsts apmaksā mamogrāfiju, tas nozīmē, ka 58 procenti sieviešu šādu izmeklējumu nav veikušas. 2018. gadā uz mamogrāfiju aizgāja par diviem procentiem mazāk sieviešu nekā 2017. gadā, kad atsaucība sasniedza augstāko rādītāju pēdējos piecos gados, proti, 44 procentus. Lielākais pārbaudi veikušo sieviešu īpatsvars, tas ir, atsaucīgākās bijušas Vidzemē, bet pat tur valsts apmaksātu mamogrāfiju neveica puse uzaicināto. Zemākā atsaucība bija Rīgā. Uz krūts vēža skrīningu vēstules izsūta sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados.
Savukārt dzemdes kakla skrīninga dati uzlabojušies, pārbaudes veikušas gandrīz par četriem procentiem vairāk sieviešu nekā pirms gada. Tomēr arī šo izmeklējumu par valsts budžeta līdzekļiem veikušas tikai 37 procenti sieviešu Rīgā. Visvairāk iespēju pārbaudīties izmantojušas sievietes Latgalē (turpat 60 procenti) un Vidzemē (51 procents). Šīs vēstules izsūta sievietēm no 25 gadu vecuma reizi trijos gados. Pieaudzis arī iedzīvotāju skaits, kuri veikuši zarnu vēža skrīningu, aicinājumu uz šo izmeklējumu nesūta, tas ir veicams pie ģimenes ārsta. Ilgus gadus atsaucība bija vien desmit procentu apmērā no iedzīvotāju skaita attiecīgajā vecumā, kam ir ieteikts šis skrīnings, bet pērn šo izmeklējumu veica jau 16 procenti cilvēki vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Aktīvāki ir iedzīvotāji Latgalē, Vidzemē un Zemgalē.
«Vērtējot valsts organizētā vēža skrīninga rezultātus, pērn būtiski uzlabojusies atsaucība dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai – par gandrīz pieciem procentiem,» norāda Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietnieka p.i. Līga Gaigala. Gada laikā šo pārbaudi veica 59 000 sieviešu. «Atsaucības pieaugumu veicinājis tas, ka ginekologu praksēs, kurās ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu, elektroniski ir pieejama informācija par nosūtītajām uzaicinājuma vēstulēm, līdz ar to sieviete, piemēram, uzaicinājuma vēstules nozaudēšanas gadījumā, var atjaunot uzaicinājumu, vēršoties pa tiešo pie sava ginekologa, nedodoties uz ģimenes ārsta praksi,» skrīninga rezultātus skaidro L. Gaigala. Pakāpeniski pieaug arī atsaucība zarnu vēža skrīningā. Slēpto asiņu testu ir veikuši 98 600 sieviešu un vīriešu, kas ir par 2,6 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Vēža skrīninga rezultātu uzlabošanā ir palīdzējuši ģimenes ārsti, kas aktīvi iesaistās skrīninga uzraudzībā un ir aicinājuši savās praksēs reģistrētos pacientus veikt šīs pārbaudes.
Inga Paparde
Foto: Pixabay
